Tēja zaļā ar cepumiem smilšu

Cik ievēroju, maniem dārgajiem lasītājiem tīri labi patika mani padomi par pieturzīmju lietošanu. Tā ir jauka sakritība, jo latviešu valoda ir viena no tām retajām jomām, par ko man ir ne tikai viedoklis, bet arī zināšanas. Tādēļ šoreiz norādīšu uz kādu citu valodas kļūdu, kas latviešu valodu kropļo ne mazāk par defises jaukšanu ar domuzīmi.

Izdariet nelielu eksperimentu — nākamreiz, kad kaut kur iepērkaties, pievērsiet uzmanību preču nosaukumiem uz cenu zīmēm! Ja vien neiepērkaties veikalā, kur strādā izbijuši latviešu valodas skolotāji, visticamāk, tur būs tādi uzraksti kā „Piens Limbažu maztauku“, „Siers Holandes Cesvaines“ „Pelmeņi „Iecienītie““ un „Kūka medus“. Lai lietas kļūtu vēl mīklainākas, blakus „Pienam Limbažu maztauku“ noteikti stāvēs „Valmieras piens“, bet „Sieram Holandes Cesvaines“ — „Mālpils siers“.

Ko dārgie tirgotāji vēlas mums pateikt? Vai to, ka latviešu valodas gramatika ir tik mistiska lieta, ka dažu pilsētu nosaukumus raksta pirms lietām, kas no viņām nāk, bet dažus — pēc? Bet kādēļ tad autoostā biļetes pērk gan uz Valmieras, gan Limbažu autobusiem, nevis Valmieras autobusu un autobusu Limbažu? Un nekad arī neesmu dzirdējis, ka kāds pircējs prasītu: „Man, lūdzu, gabaliņu kūkas medus!“ Vai tas nozīmē, ka raksta tā, bet izrunā citādi? Ja tirgotājiem taisnība, tad latviešu valoda ir satriecoši grūta padarīšana, un mums nevajadzētu pukoties, ka tik daudzi cilvēki latviski runā ar kļūdām — kas gan to visu var iemācīties?!

Laimīgā kārtā tirgotājiem nav taisnība: pareizs ir tikai viens variants. Atcerēsimies pamatskolas gramatiku! Noteikti atceraties, ka jums skolā lika analizēt teikuma uzbūvi. Teikuma priekšmetu vajadzēja pasvītrot ar vienu strīpiņu, izteicēju ar divām, apzīmētāju ar vilnīti un tā tālāk. To jums nelika darīt tikai tādēļ, lai skolotāja varētu apmierināt savas sadistiskās tieksmes (lai gan, protams, arī tādēļ) — šīm mocībām (vismaz teorētiski) vajadzēja jums iemācīt, kāpēc „Piens Limbažu“ nedrīkst teikt. Mēģināsim kopīgi atcerēties:

valmieras_piens.png

Šeit mums ir neliels teikumiņš. Lai jūs nemulsina tas, ka teikums ir tik īss — teikumam pietiek arī ar vienu vārdu. Tas ir visīstākais teikums, un uz viņu attiecas visi latviešu valodas teikuma uzbūves noteikumi (izņemot to, ka galā jāliek pieturzīme — tas ir nosaukums, un nosaukumiem pieturzīmes galā parasti neliek — tā glītāk). Tātad: kas šeit būtu teikuma priekšmets? Atcerieties, tas atbildēja uz jautājumu „Kas?“ Tātad?

valmieras_piens_tpr.png
Izsmiesimies par manu palīgskolas audzēkņa cienīgo līniju un turpināsim. Izteicēja šeit nav, tāpēc meklēsim apzīmētāju. Atcerieties, atbildēja uz jautājumu „Kāds?“ Tātad — kāds piens?

valmieras_piens_apz.png

Nu re. Tagad seko ļoti vienkārša lieta, ko der ielāgot: latviešu valodā apzīmētāju liek pirms tā teikuma locekļa, ar ko viņš biedrojas, šajā gadījumā — pirms teikuma priekšmeta. Tātad: tikai un vienīgi „Limbažu piens“, „Holandes siers“, „„Iecienītie“ pelmeņi“ un „Medus kūka“.

Ja runa būtu tikai par uzrakstiem uz cenu zīmēm, šeit arī varētu beigt. Tomēr, lai aina būtu pilnīgāka, jāpiemin arī citi gadījumi.

Pirmkārt, noteikti būsit pamanījuši tādus nosaukumus kā „Galerija „Laipa““, „Lielveikals „Ūķis““ un „Kinoteātris „Gaisma““. Vai šie būtu izņēmumi? Nebūt nē! Visi vārdi šajos nosaukumos atbild uz vienu un to pašu jautājumu — „Kas?“ Tātad viņi kopā visi veido vienu teikuma locekli — šajā gadījumā teikuma priekšmetu.

Otrkārt, dažreiz tomēr apzīmētāju var rakstīt aiz tā vārda, ar ko viņš biedrojas. Tad to sauc par savrupinājumu un attiecīgi arī atdala — vai nu ar komatu, vai ar domuzīmi. Jāpiebilst, ka tik īsā teikumā kā „Medus kūka“ tas diez vai derēs — „Kūka — medus“ neizskatīsies diez ko pārliecinoši. Bet gaŗākiem — tieši laikā:

meduskuka.png

Nu re! Nu vien atliek mums visiem ielāgot, kā ir pareizi, un skaļi smieties par tirgotājiem, kas raksta nepareizi. Kas zina, sakaunēsies un labosies.

Advertisements

18 Responses to “Tēja zaļā ar cepumiem smilšu”


  1. 1 Izliecies janvāris 30, 2008 plkst. 9:20 pēcpusdienā

    Jauki! Blogs bez gramatikas kļūdām, patīkami.

    ..pārliecinoši. Bet gaŗākiem —..

    Piedod, bet rekur viena uzspiedusies, zinu, ka tikai neuzmanības, ja vien nerunā latgaliski, par ko šaubos, turklāt nemaz nezinu, vai vārdā “garākiem” var būt mīkstinātais “r”.

    Vēlu veiksmi, šo te turpinot!

  2. 2 nuclearsecrets janvāris 30, 2008 plkst. 9:25 pēcpusdienā

    “Gaŗākiem” var gan būt “ŗ”. Salīdzini ar “zaļš” — “zaļākiem”. Tāpat arī “gaŗš” — “gaŗākiem”.

  3. 3 kubiksovs janvāris 30, 2008 plkst. 10:55 pēcpusdienā

    Man ir baigas aizdomas, ka esi valmierietis. 😀

  4. 5 nuclearsecrets janvāris 30, 2008 plkst. 11:07 pēcpusdienā

    Tā ir gan, jā 🙂 tagad gan Valmierā pārlieku bieži nedzīvojos, bet visviens uzskatu sevi par valmierieti. Starp citu, par to veikalu, kur strādā latviešu valodas skolotāji — mana izbijusī latviešu valodas skolotāja tik tiešām ilgu laiku strādāja veikalā. Es gan tur ne reizi nespēru kāju, drausmīgi nejauka sieviete bij, priecājos, ka tiku vaļā.

  5. 6 Guncha janvāris 31, 2008 plkst. 12:36 priekšpusdienā

    “Teikums” ir “viņš” vai “tas” ?

  6. 7 waldis janvāris 31, 2008 plkst. 6:41 priekšpusdienā

    un kā tu citādāk taisies uzrakstīt “Siers Holandes Cesvaines”? Cesvaines Holandes siers? Holandes Cesvaines siers? Holandes siers, ko ražo Cesvainē?

    Uzraksti uz iepakojuma domāti tam, lai kodolīgi raksturotu produktu. Tieši tāpēc arī galvenais informācijas nesējs ir 1. vārds, pēc tam 2. utt. Šajā gadījumā Siers ir galvenais, Holandes nosaka šķirni, bet Cesvaines precizē, kur produkts ražots. Ja vien tu neesi paranoidāla latviešu valodas skolotāja – vecmeita, tad tev ar to pietiek.

  7. 8 Antuanete janvāris 31, 2008 plkst. 6:44 priekšpusdienā

    Cik naiva cerība, ka tirgotāji kaut ko mainīs! Viena iemesla pēc – šīs teikumu konstrukcijas, ja nemaldos, ir tieši ietekmējušās no krievu valodas, respektīvi, krievi latviski raksta tāpat kā krieviski. Un, ja ņem vērā, ka reklāmas ar randomizētā kārtībā saliktām garumzīmēm tekstos (piemēram, šī http://badad.lv/?p=518) joprojām ir redzamas it visur, nav pamata domāt, ka “kūkas medus” kādreiz pazudīs no veikalu plauktiem.
    Vai arī cenu zīmes tiek rakstītas pa tiešo no pavadzīmēm, kur vispirms nosaukta preču grupa un pēc tam sīkāka pazīme.

  8. 9 nuclearsecrets janvāris 31, 2008 plkst. 9:14 priekšpusdienā

    Waldi: kaut vai “Holandes siers (Cesvaine)”. Šis nelāgais paradums nav ieviesies tādēļ, ka kāds būtu izgudrojis, ka tā sanāk kodolīgāk. Tās ir tikai un vienīgi padomju paliekas, kad krievu valodā tik tiešām tā rakstīja (un laimīgi raksta vēl joprojām), un tad nu arī latviski sāka. Un, ja jau vidusmēra latvieša prāta spējas tik tiešām ir tik gauži mazas, ka viņš nekādi nevar gramatiski pareizā teikumā pats izdomāt, kas ir siers un kas — šķirne, tad kādēļ jebkuŗā veikalā daži uzraksti rakstīti tā, bet citi — pareizi? Nav tur nekādas sistēmas, vienkārši raksta, kā pagadās.
    Antuanete: es jau ar nemaz neceru 🙂 Neba nu arī badad.lv draudzīgais kolektīvs domā, ka viņu smīkņāšana par nepareizām gaŗumzīmēm kādu uzreiz izmācīs. Mēs jau vispār mēdzam darīt lietas, no kuŗām itin kā lielas jēgas nav. Līdz beidzot kaut kas tomēr mainās, vai ne tā?

  9. 10 neitrano janvāris 31, 2008 plkst. 9:31 priekšpusdienā

    Nav te taisnība ar krievu valodu. Krieviski pareizā vārdu kārtība ir tāda pati kā latviski: Holandes siers. Pēc loģikas man šķiet Waldim ir taisnība, nevis bloga autoram. Piemēram, arī skatīties pavadzīmē: sakārtojam visas preces alfabēta kārtība un visi sieri ir kopā, piens ir kopā u.t.t., pirmais ir tas svarīgākais vārds.

  10. 11 nuclearsecrets janvāris 31, 2008 plkst. 5:16 pēcpusdienā

    neitrano: paldies par labojumu, tomēr krievu valodā šāda konstrukcija ir izplatītāka. Varbūt pareizāk būtu teikt — padomju krievu valodā. Tur birokrātisku uzskaiti centās ienest it visur, arī valodā.
    Tas arī noved pie galvenās domas — kad es eju uz veikalu, es gribu nopirkt gabalu Holandes siera, nevis veikt ekonomisku transakciju, kuŗas rezultātā iegūstu 0.3 kg izstrādājuma “Siers Holandes.” Mani galīgi neinteresē lietas tehniskā puse! Mani neinteresē, kā viņiem rakstīts pavadzīmēs, kāds tai precei ir artikuls un kādam valsts standarta apakšpunktam tā manta atbilst. Mani neinteresē, ka viņiem ir ērtāk pārrakstīt no pavadzīmes — mani interesē, kā man ērtāk atrast to, ko meklēju. Nav jau tā, ka veikalā visas lietas nezin kur ir samētātas — nē, siers ir savā atsevišķā plauktā. Un tad, kad esmu nonācis pie sieru plaukta, man galvenais vārds vairs nav “siers” — tik daudz es esmu sapratis, ka tur stāv sieri. Mani interesē tieši Holandes siers. Kāpēc veikals to sieru nevar saukt tieši tāpat, kā es to saucu?
    Starp citu, pat tad, ja tā noteikti vajag, “Siers Holandes” nav pareizi. Tad tas ir savrupinājums, un būtu jāraksta ar komatu vai domuzīmi. Vismaz “Siers, Holandes”.

  11. 12 ritvars februāris 1, 2008 plkst. 1:25 pēcpusdienā

    Visu cieņu par mūsu valodas kopšanu! Svētīga lieta!

  12. 13 Req februāris 8, 2008 plkst. 12:25 pēcpusdienā

    Protams, ka Cesvaines Holandes siers.

  13. 14 Sirta jūlijs 7, 2008 plkst. 2:28 pēcpusdienā

    Jūs visi esat sajukuši prātā.

  14. 15 Anita Septembris 9, 2008 plkst. 1:39 pēcpusdienā

    Nu bet tiešām jukuši!
    Tīra valoda – tas ir labi un patīkami.
    Bet nosaukumus uz cenu zīmem veikalos raksta tieši tādā veidā, lai datorizētā uzskaitē nebūtu juceklis! Lai visi sieri ir vienuviet, gan Holandes, gan Krievijas, nevis – Krievijas mūzikas DVD blakus ar Krievijas sieru!
    Es pusgadu nostrādāju veikalā un redzēju, kā pirms 10 gadiem tāda parasta gramatvede nelielā veikalā mēģināja datorā savadīt visu preču nosaukumus, pieturoties pie latviešu valodas likumiem.
    Bet visādā gadījumā padies par informāciju, kas sasitīta ar defisiem un domuzīmēm – tas tiešām bija lietderīgi, vēl ņēmot vērā to, ka latviešu valodas gramatiku mācijos krievvalodīgā skolā padomju laikos… Tāpēc atvainojiet par iespējamam kļūdam.

  15. 16 nuclearsecrets Septembris 9, 2008 plkst. 3:12 pēcpusdienā

    Anita: Vismaz man, kad es sāku strādāt, teica, ka tās lietas, ko redz klienti, jātaisa tā, lai ērtāk klientam. Kā es iegrāmatoju, uzskaitu un pierakstu tās lietas, ko klients neredz — tā ir mana paša darīšana, kā man ērtāk, tā varu darīt. Bet to, ko redz klients, jātaisa tā, kā ir ērtāk viņam, nevis tā, kā ir ērtāk man. It kā šķiet pašsaprotama lieta, bet nemaz tik bieži to neievēro. Tātad — ja veikalam ērtāk datorā rakstīt “Siers Krievijas” — uz priekšu, man nav iebildumu. Bet tad, kad viņš izdrukā etiķeti, ko uzlīmēt sieram, es sagaidu, ka tur būs rakstīts tā, kā ērtāk man — “Krievijas siers”. Nav tak grūti, tai programmai, kas drukā etiķetes, atliek norādīt, lai samaina vārdus vietām.

  16. 17 kalvis novembris 23, 2009 plkst. 3:10 pēcpusdienā

    uz kādiem jautājumiem atbild apzīmētāji,papildinātāji,apstākļi?lūdzu pasakiet es nezinu

  17. 18 guerilla jūnijs 19, 2010 plkst. 1:32 pēcpusdienā

    “Tas ir visīstākais teikums, un uz viņu attiecas visi latviešu valodas teikuma uzbūves noteikumi [..]” — “uz viņu” jeb “uz to?”

    Patiesībā, ļoti interesanti lasīt par gramatiku, kā arī pavērot tās lietojumu, zinot, ka tam tiek pievērsta papildu uzmanība. Ar bažām manu, ka skolā apgūtais pamazām zūd un parādās kļūdas un šaubas par to, kā tad būtu pareizi…


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s





%d bloggers like this: