Kam mums vispār tā latviešu valoda vajadzīga?

Jebkuŗā diskusijā par valodas kļūdām un kultūru agri vai vēlu kāds uzdos vienu jautājumu: „Bet kam mums tas vispār vajadzīgs?“ Jautājumam mēdz būt variācijas: „Kāda, sasodīts, starpība?“, „Te jau nav gramatikas konkurss!“, bieži tiek pieminēta arī „īgnā latviešu valodas skolotāja-vecmeita“, kas izgāž savu rūgtumu par neveiksmīgo laulības dzīvi, piesienoties citiem. Jautājuma pamatdoma ir skaidra: gramatika paredzēta tādēļ, lai sarežģītu cilvēkiem dzīvi, visu var saprast tāpat.

Jautājums tiešām ir pārsteidzošs, un bieži vien grūti uzreiz izdomāt, ko atbildēt. Ir taču neparasti, ka cilvēki, kas mazgā matus, gludina drēbes un pļauj piemājas zālienu, nez kādēļ uzskata, ka valodas kopšana ir kas lieks un nevajadzīgs. Nav taču saprotams, kādēļ cilvēki, kas neprotestē pret īgnajiem frizieŗiem, drēbniekiem un dārzniekiem, kas viņiem noteikti spiež darīt visas šīs lietas, piepeši visur saskata īgnas vecmeitas, kas labo viņu valodu. Un, lai gan Latvijā tik tiešām netrūkst indivīdu, kas nemazgātiem matiem un saburzītās drēbēs iet dedzināt kūlu, jo bijis slinkums pagājušogad to nopļaut, tomēr viņi taču ir nebeidzama izsmiekla objekts, nevis piemērs mums visiem vai vismaz pavisam normāli pilsoņi. Tomēr nevīžīga attieksme pret savu valodu ir pavisam pieņemama, un pareiza valoda ir tikai un vienīgi piekasīgu filologu izprieca.

Bet valoda nav izņēmums. Nepareiza latviešu valoda izskatās tikpat neglīti kā aizaudzis mauriņš, kur samētāti veci lūžņi. Cilvēks, kas runā ar rupjām valodas kļūdām, izskatās tikpat nevīžīgi kā gaŗmatainis, kas mēnesi nav mazgājies. Pārdot grāmatas ar pareizrakstības kļūdām ir tas pats, kas piedāvāt pircējiem saburzītas, netīras drēbes. Tieši tāpēc tie, kas to redz un ievēro, tik ļoti cenšas kaut ko labot. Un tieši tādēļ viņi ir tik pārsteigti, kad viņiem jautā: „Bet kam mums tas ir vajadzīgs?“

Apskatīsim piemēru. Kādu iespaidu atstāj šāds darba sludinājums?

cilipica.jpg

Vai jūs vēlētos šādā uzņēmumā strādāt? Neskatoties uz visnotaļ niecīgo teksta apjomu, kļūdu tur ir, cik uziet. Piemēram, droši vien gan cienītie darba devēji piedāvā „pastāvīgu darbu“, tas ir, tādu, kas ir ilgu laiku, nevis „patstāvīgu darbu“, kur viss jāveic pašam. Vai tad nu tā gluži būs, ka šajā iestādē pavāri strādā vieni paši, neskatoties uz to, ko dara pārējie? Arī ar komatiem diez ko neiet: sludinājuma autors acīmredzot domā, ka šādas pieturzīmes latviešu valodā nav. Defise sajaukta ar domuzīmi, turklāt atstarpes liktas, kā pagadās. Visbeidzot uzņēmums mums pavēl varēt: „variet saņemt“. Latviešu valodā darbības vārdiem ir īstenības izteiksme un pavēles izteiksme. Šajā gadījumā lietota pavēles izteiksme, kas izskatās gaužām dīvaini. Spriediet paši, kādu iespaidu par uzņēmumu šāds sludinājums atstāj: „Mēs esam īsti savas lietas pratēji!“vai „Mēs esam lēta ēstuve, kur jums maz maksās!“ Un, ja jums šķiet, ka valodai ar picu cepšanu nav nekāda sakara, padomājiet, vai jūs ietu strādāt uz picēriju, kur no sienām lobās krāsa un galdiņiem ļodzās kājas. Ne jau ar sienām un galdiem cep, vai ne?

Nepareiza latviešu valoda ir jauks veids, kā izrādīt necieņu. Necieņu pret sevi: „Es esmu tik aprobežots, ka nespēju iemācīties pamatskolas gramatiku, un tik nevīžīgs, lai mani tas neuztrauktu.“ Necieņu pret citiem: „Manas domas ir tik svarīgas un jūs esat tik mazsvarīgi, ka es varu atļauties runāt nepareizi, un jums tas ir jāpiecieš.“ Necieņu pret savu valodu: „Latviešu valoda ir tik nabadzīga un maznozīmīga, ka tā pat nav tā vērta, lai es to pacenstos iemācīties.“ Ja jums šķiet, ka necieņa ir tieši tas, kas mums visiem vajadzīgs, tad droši vien valodas kultūrai un kopšanai nav lielas nozīmes. Ja jūs tomēr tā nedomājat, pacentieties puslīdz savest kārtībā savu valodu. Pasaule kļūs mazliet skaistāka.

Advertisements

17 Responses to “Kam mums vispār tā latviešu valoda vajadzīga?”


  1. 1 msmarii februāris 2, 2008 plkst. 6:57 pēcpusdienā

    Šajā konkrētā gadījumā pieļauju,ka labi ja 1 no 100 kandidātiem pamana, ka tur ir gramatikas kļūdas. Nav jau tas kādas tulkošanas firmas vai universitātes sludinājums. Darbinieki, kas tiek meklēti bieži vien savu vārdu un uzvārdu nemāk normāli uzrakstīt.
    Bet vispār nav smuki, ka elementāru gramatiku un pareizrakstību nezin.

  2. 2 nitro februāris 2, 2008 plkst. 9:01 pēcpusdienā

    Norādot uz kļūmēm, divas populārākās reakcijas ir “Ko tu piekasies?!” un “kā tad, vecotēv!”, un tas ir skumji. Tomēr jāteic, ka cilvēkiem vispār nepatīk, ja tiem kaut ko aizrāda — piemēram, arī par mauriņa nepareizu garumu vai nenokrāsotu sētu ir sagaidāmas līdzīgas reakcijas. Cita lieta, ja darot kaut ko aplami, var notikt kaut kas objektīvi slikts, piemēram, aizdambēties izlietne — tad izpratne par “pareizi” un “aplami” mainās.

    Kāds mans paziņa savukārt norādīja, ka nepareizs valodas lietojums tikpat labi var būt tīšs, proti, viņš zina, ka jāsaka “pašreiz” nevis “patreiz”, un tomēr lieto “patreiz” tāpēc, ka vienkārši tā patīk. Tā kā pazīstu viņu labi, nevaru teikt, ka viņš līdzinātos tādiem, kas staigā ar nemazgātiem matiem vai netīrām drēbēm, viņš vienkārši lūko izaicināt “pareizības” jēdzienu.

    “…galdiņiem ļodzās kājas.” Te līdzskaņu mijas dēļ gadījumā nav jāraksta “ļogās”?

  3. 3 garāmgājējs februāris 3, 2008 plkst. 6:32 priekšpusdienā

    nu jā — tas par tiem darba sludinājumiem — tieši tā arī ir, un, personīgi es, nemaz nepieteiktos uz gramatiski nepareizu sludinājumu, lai arī kādus pasaules labumus potenciālais darba devējs tur nesolītu…

    …bet, manuprāt, lielāko artavu valodas cūkošanā dod tieši interneta kultūra — nupat jau izaugusi vesela paaudze, kas nezin, ka translitā piem.: ‘š’ ir jāraksta ‘sh’ nevis ‘ss’! un te arī rodas tā uzspļaujošā attieksme pret pareizrakstību — ja jau kāds spēj izburtot, ko esmu uzskribelējis un spēj pat izlobīt aptuveni to domu, ko vēlējos izteikt — značit viss ok 🙂

    spilgtāks piemērs ir runeta pseidokultūra ‘подонки’ (šobrīd jau pietiekami populāri saukļi ārpus runeta piem,: превед медвед, йа креведко). te gan jāatzīmē, ka šo ‘kustību’ aizsāka cilvēki, kas lieliski pārzin gan krievu valodu, gan gramatiku — sava veida protests, kā minētajā piemērā par ‘pašreiz/patreiz’ un ‘īsts’ podonoks vienmēr pēc uzrakstītā ir atšķirams no ‘wannabe‘, kas gan netraucē mazajiem ‘vecmeitu nīdējiem’ aizmirst par nepieciešamību zināt vismaz dzimtās valodas gramatiku un pareizrakstību.

    piemērs no ‘štatiem’ — AOL un myspace lietotāji…

    diemžēl, citas valodas nezinu, bet, liekas, ka tendence ir redzama — internets ievieš savus valodas, pareizrakstības un gramatikas likumus. par cēloņiem varam strīdēties, par sekām — šausmināties, jautājums paliek aktuāls: vai ir iespēja pret to cīnīties un kaut ko labot?

    te nevar nepieminēt arī otru galējību (tas gan vairāk tieši uz latviešiem attiecas) — oficiālās terminoloģijas ieviešanu. ir, protams, apsveicami to pseidozinātnieku centieni ieviest kaut kādu skaidrību, vismaz, lai paši kaut ko saprastu, bet kāpēc savus bieži vien bezjēdzīgos un dažkārt arī stipri nelatviskos ‘terminus’ uzspiest citiem? kā, varbūt, ne spilgtākais piemērs: emuārs parasti ir blogs, bet blogs ne vienmēr ir emuārs. un nevajag man te ‘ļa-ļa’ par valodas tīrību — ‘galvene un kājene’ šo valodu sacūko vairāk nekā ‘hederis un fūteris’ 😛 galu galā ir XXI gadsimts — jauni termini rodas nepārtraukti un ne jau pie mums! varbūt uzreiz atgriežamies pie Endzelīna?

    noslēgumā neliels ‘uzbrauciens’ autoram par tiem mīkstajiem ‘r’ burtiem. neesmu pirmais kurš to atzīmē, bet nu jau tuvu 100 gadus šāda burta latviešu alfabētā nav! ja jau tu tik ietiepīgi turpini to lietot, tad atceries arī, ka ap to pašu laiku alfabētā nebija burta ‘f’, tā vietā _svešvārdos_ tika lietots ‘w’.

    p.s. un es zinu, ka teikumi jāsāk ar lielajiem burtiem un kāda atšķirība starp pēdiņam un apostrofu 😉

  4. 4 nuclearsecrets februāris 3, 2008 plkst. 3:42 pēcpusdienā

    msmarii: to sludinājumu nelasa tikai potenciālie darbinieki. Tātad darba devējs saka apmēram šādi: “Ja jūs varat saprast, kur te kļūdas, nenāciet pie mums strādāt, mums te visi pēdīgie cirvji, kas neprot savu vārdu uzrakstīt. Starp citu, nebrīnieties, ja jūsu pelmeņi ir piedeguši un pārsālīti — tādi nu mums te strādā.”
    nitro: protams, protestēt pret pareizību ir jauki, noderīgi un izglītojoši, vienmēr esmu to atbalstījis. Bet, lai varētu protestēt, vajadzīgs, lai cilvēki spētu saprast, ka tas ir protests, vai ne? To “patreiz” lielākā daļa uztveŗ kā pilnīgi normālu vārdu, un tie, kas iebilst, uzreiz pieņem, ka tā ir neapzināta kļūda. Tad īpaši jāskaidro: “Es valodu protu, vienkārši protestēju.”
    gaŗāmgājēj: Ŗ latviešu valodā bija līdz 1945. gada beigām. Nezinu, kā tu skaiti, bet man 100 gadi nesanāk. To lietoja pirmās republikas laikā Endzelīna un Mīlenbaha pareizrakstībā, kad w jau sen vairs nelietoja. Uzskatiet to par manu personīgo nelielo protestu, gluži kā tam jaunietim “patreiz” 😉
    Padonaku subkultūru es ļoti cienu, un Babrujska vispār ir mana sapņu pilsēta. Nedomāju, ka tā būtu īpaši sagrāvusi krievu valodas pareizrakstības prasmes. Un latvieši rakstīt nemācēja jau tad, kad par internetu reti kuŗš nojauta. Gluži vienkārši tad nerakstīja, jo nevajadzēja rakstīt. Tagad vismaz cilvēki raksta. Kas zina, varbūt kāds pat beigu beigās iemācīsies to darīt.
    Par latviskajiem datorterminiem piekrītu, diezgan muļķīgi viņi sanāk. Mans ieteikums būtu darīt tāpat, kā ar “zīmolu”, kas man šķiet izcils jaunvārds: atšķirt Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcu un skatīties, vai mūsu valodā jau nav kāds skaists, bet piemirsts vārds, kas lieti noderētu jaunu lietu apzīmēšanai. Piemēram, man ir milzīgas aizdomas, ka aušanas terminoloģijā, kas mūsdienās vairs nav pārlieku aktuāla, netrūkst burvīgu vārdu dažādu interneta parādību apzīmēšanai.

  5. 5 simbel februāris 3, 2008 plkst. 7:23 pēcpusdienā

    Pārspīlēti kareivīgs, taču diezgan labs raksts! Kopumā idejai pat varētu piekrist, nevīžība nav nekas labs.

    Garāmgājējam piekrītu par to oficiālo terminoloģiju.
    Un vēl – cilvēks, kas perfekti zina latviešu valodu, var atļauties arī to pēc savas gaumes iekrāsot, lai pēc patikas paspilgtinātu izteiksmi ar dažādiem neliterāriem vārdiem (un es nedomāju vulgārismus). Tas gan nedod attaisnojumu nevīžīgām kļūdām nezināšanas dēļ (:

    Starp citu, vai autors “ŗ” izmanto arī runājot, vai tikai rakstiski?

  6. 6 nuclearsecrets februāris 4, 2008 plkst. 10:36 priekšpusdienā

    Simbel: “Ŗ” cenšos lietot arī runājot.
    Un ne jau pret valodas paspilgtināšanu es vēršos. Ir ļoti jauki, ja kāds prot valodu tik labi, ka var sākt to paspilgtināt, padarīt individuālāku un tā tālāk. Kā pareizi teici — nevīžīgas kļūdas tas neattaisno.

  7. 7 fedja februāris 4, 2008 plkst. 1:46 pēcpusdienā

    Čili picā picas manuprāt ir zajebis!
    neskatoties uz kļudaino sludinājumu

  8. 8 asdf februāris 9, 2008 plkst. 11:27 priekšpusdienā

    “saburzītās drēbēs iet dedzināt kūlu, jo bijis slinkums pagājušogad to nopļaut”

    “nemazgātu muti un netīrītiem zobiem iet no rīta dirst, jo vakar sakoptā izskatā to bijis slinkums izdarīt”

  9. 9 Angelas februāris 9, 2008 plkst. 2:40 pēcpusdienā

    Iespējams, ka nav smuki/pieklājīgi/sauc kā gribi dažbrīd rakstīt nekorekti un vienkārši “neskanīgi”, bet tomēr cilvēkam laika gaitā tiek doti divi varianti (vieni no daudzajiem): pievienoties sistēmai vai nē. Un te jau vairs neiet runa par individualitāti, jo ja tu esi sistēmā, tad tu vairs nevari (lasi: nedrīksti) būt individuāls. Tu esi daļiņa no lielās pasaules izaugsme un tev IR sava vieta. Bet otrs, individualitātes variants savā ziņā tevi padara par melno/balto putnu, neatkarīgi no situācijas.

    Katrs veic savu izvēli, agrāk vai vēlāk!

  10. 10 tanstaafl februāris 10, 2008 plkst. 1:05 priekšpusdienā

    Angelas: nav ne mazāko šaubu, ka “sistēma” šajā gadījumā ir nezināt, nevis zināt. Pieredze (vismaz manējā) rāda, ka ar individualizētu valodu daudz mazāk problēmu ir tiem, kas pareizi rakstīt/runāt prot (un, protams, līdz ar to var atļauties arī sīkas īpatnības), nevis tiem, kas to neprot.

    No otras puses, varbūt ir pat ērti, ka daži nespēj pareizi salikt garumzīmes. Tas diezgan pārliecinoši korelē ar citām īpašībām.

  11. 11 OreMan marts 2, 2009 plkst. 9:50 pēcpusdienā

    Beidzot esmu atradis kādu, kas šajā jautājumā domā precīzi kā es! Tiešām ļoti tracina gan tie kļūdainie teksti visās malās, gan arī indivīdi, kas nepārtraukti runā lieto dažnedažādas stila kļūdas kā `runa iet`, `patreiz`, `nākošais krustojums` vai vēl ko citu.

  12. 12 spoxy aprīlis 24, 2009 plkst. 1:31 pēcpusdienā

    Pilnīgi netīšām, googlējot domuzīmes, nonācu līdz šim blogam. Bija tiešām prieks palasīt! Nav tā, ka es piekristu visam uzrakstītajam, bet tiešām daudzas lietas ir labi pateiktas. Vēl jo tīkamāk ir labā un asprātīgā valoda, kādā lietas pateiktas. Paldies!

  13. 13 Ingus jūnijs 5, 2010 plkst. 8:48 pēcpusdienā

    Jautāju tādēļ, ka tas tika šeit pieminēts.
    1. Ar ko domuzīme atšķiŗas no defises?
    2. Cenšos pāriet uz Ŗŗ lietošanu, un labprāt to darītu arī runā, bet man nav īsti skaidrs, kā to izrunā – vai kāds var, lūdzu, mēģināt izskaidrot?

  14. 14 Ingus jūnijs 5, 2010 plkst. 9:02 pēcpusdienā

    Ak, sakaunējos gandrīz pat – katrā ziņā ierakstu par defisēm un domuzīmēm atradu.
    Tomēr jautājums par ŗ izrunu ir un paliek aktuāls – kā to dara?

    • 15 kādreizējais skolnieks jūlijs 5, 2010 plkst. 9:35 priekšpusdienā

      Ja pareizi atminos savus vidusskolas laikus, tad man skolotāja mācīja, ka mīkstināto r jeb ŗ izrunā it kā ar j pieskaņu, resp., ŗ=rj… Neesmu nekad aizdomājies par tādām lietām, tādēļ tagad arī precīzi neatminos… Un vispār – man skola kā sen garām un stipri aiz muguras palikusi… 🙂 Jauku dienu 🙂

  15. 16 Edmunds Decembris 4, 2015 plkst. 2:29 pēcpusdienā

    pilnīgas muļķības skolā māca -visadus tur divdabjus,izteicejus un tamlīdzīgus parazītus ,pilnīgi nespēju izprast kam tas vajadzīgs ,laikam lai filologiem būtu darbs . pats skolā gāju pirms 30 gadiem un vel arvien neesmu sapratis priekš kam man to visu mācīja.


  1. 1 latviešu valoda – pareizi, nepareizi? « Think Positive Atsauces paziņojums par maijs 31, 2010 plkst. 8:53 pēcpusdienā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s





%d bloggers like this: