Archive for the 'Ikdienas dzīves pārsteigumi' Category

Krievi nāk!

Katru reizi, tuvojoties vēlēšanām, ar Latvijas sabiedrību notiek kaut kas dīvains. Pat it kā pavisam racionāli cilvēki piepeši sāk runāt tiešām dīvainas lietas: lūk, latvieši savā starpā kašķējoties, uz vēlēšanām nemaz neejot vai arī izbārstot savas balsis pa visādām savstarpēji naidīgām partijām, bet krievi aizejot visi kā viens un vienoti nobalsojot par Latvijas Nīdēju Krievu Partiju (oficiāli pazīstama kā apvienība „Saskaņas centrs“). Parasti šiem saukļiem seko aicinājums balsot par tādu un tādu partiju, kas stāsies pretī Latvijas Nīdēju Krievu Partijai, taču, ja tomēr attiecīgā partija simpātiska nešķiet, visviens jāiet balsot par kādu latviešu partiju, citādi visi krievi aizies, nobalsos, un tad — un tad tik sāksies.

Tas tik tiešām ir ievērības cienīgs apgalvojums, taču parasti to sīkāk neviens neapspriež — visi pamāj ar galvu un atzīst to par pašsaprotamu faktu: kā nu ne, krievi tik tiešām ir vienoti savā naidā pret Latviju, mēs vispār vadām savas pēdējās dieniņas. Bet velti! Šis nu reiz ir apgalvojums, ko var pārbaudīt ar pavisam konkrētiem skaitļiem. Tad nu apskatīsimies, cik dziļi savus taustekļus laidusi baismā krievu sazvērestība.

Paskatīsimies uz pēdējo vēlēšanu rezultātiem — 9. Saeimas vēlēšanām, kas notika 2006. gada 7. oktobrī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada 1. janvārī valstī dzīvoja 1850616 Latvijas pilsoņi, un var puslīdz droši pieņemt, ka dažu mēnešu laikā viņu skaits būtiski nemainījās un arī 7. oktobrī viņu faktiski bija tikpat. No šiem pilsoņiem 7. oktobrī 1448039 jeb 78,2% bija balsstiesīgi.

Diemžēl datus par balsstiesīgo iedzīvotāju nacionālo piederību Centrālā vēlēšanu komisija nav publicējusi, tādēļ nākas izlīdzēties ar pieņēmumu, ka sadalījums pa tautībām varētu būt puslīdz vienāds — 78,2% latviešu pilsoņu un 78,2% krievu pilsoņu ir balsstiesīgi. Nav īsti pamanīts, ka latviešiem un krieviem būtu stipri atšķirīga vecuma struktūra, tādēļ arī šis pieņēmums ir samērā ticams. Tā pati PMLP arī ziņo, ka 2007. gada janvārī starp Latvijas pilsoņiem bija 1345363 latvieši un 362902 krievi (vēl varētu arī piebilst, ka vēl arī bija 16575 ukraiņi un 30694 baltkrievi, kas, dievam žēl, lielā mērā gan ir pārkrievojušies, bet lai nu paliek). Ja pieturamies pie pieņēmuma par balsstiesīgo sadalījumu pa tautībām, tad sanāk, ka balsstiesīgi bija 1052074 latvieši un 283789 krievi. 9. Saeimas vēlēšanās par derīgām atzītas 907460 vēlēšanu zīmes.

Un kas tad sanāk? Ja visi balsstiesīgie krievi tik tiešām būtu aizgājuši un nobalsojuši par „Saskaņas centru“, SC vēlēšanās būtu dabūjis 31% balsu, uz pusi vairāk nekā „Tautas Partija“, uzvarētu ar tiešām pārliecinošu balsu pārākumu un mums jau sen viss būtu tad tik sācies. Bet kā iznāca? SC nespēja savākt ne pusi tik vienoto krievu vēlētāju balsu, aprobežojoties ar 130887 balsīm jeb 14,42%, daudz mazāk nekā vajadzētu būt. Vēl vairāk, sanāk traki neproporcionāli — uz 3,7 balsstiesīgajiem latviešiem sanāk viens balsstiesīgais krievs, tomēr uz katru balsotāju par SC sanāk 5,9 vēlētāji, kas balsojuši par kaut ko citu. Tātad liela daļa tik vienoto krievu pavisam vienoti uz vēlēšanām vai nu nav ieradušies, vai nav par SC balsojuši.

Vai arī — un te es atļaušos pēdējo pieņēmumu — liela daļa krievu Latviju nemaz tik ļoti nenīst.

Advertisements