Androīdi starp mums

Nepelnīti maz pazīstamajam zinātniskās fantastikas rakstniekam Filipam K. Dikam ir kāda ļoti jauka grāmata: „Vai androīdi sapņo par elektriskām aitām?“ Lai gan nosaukums ir aplam neveikls (pats autors atzina, ka viņam ar virsrakstiem neiet — uzreiz sajutos viņam tuvāks), tomēr tas atklāj, kas tur būs. Tik tiešām: grāmata ir par androīdiem.

Androīdi šajā grāmatā ir ļoti pilnīgi cilvēkveidīgi roboti, tik pilnīgi, ka tos gandrīz nav iespējams atšķirt no cilvēkiem. Turklāt nevar atšķirt arī pēc tā, kas lācītim vēderā, jo androīdi ir veidoti pēc tādas pašas, ja tā drīkst izteikties, tehnoloģijas kā cilvēki: ar miesu un asinīm. Taču androīdiem ir kāda īpatnība, kas viņus nodod un vienlaikus padara bīstamus: viņiem nav ne mazāko empātijas spēju (empātija ir smalks apzīmējums spējai iejusties cita cilvēka ādā), jo to nekādi neizdevās ieprogrammēt. Tas nozīmē, ka viņiem arī nav nekādas žēlsirdības, iejūtības un pat sirdsapziņas. Viņi šos jēdzienus nemaz nespēj saprast. Viņi var iemācīties, kādos gadījumos šos jēdzienus lieto un atdarināt šādu rīcību, bet tikai tādēļ, lai labāk atdarinātu cilvēkus. Pats rīcības motīvs viņiem ir svešs.

Šādi androīdi var sadarīt briesmu lietas: no cilvēkiem atšķirt viņus var tikai pēc rūpīgas pārbaudes (tajā tiek mērīta neapzināta ķermeņa reakcija uz dažādām situācijām, kas cilvēkos izraisītu empātiju), tomēr androīdi bez žēlastības spēj iznīcināt cilvēku, ja viņiem tā ir ērtāk. Androīdi nav cietsirdīgi: viņiem vienkārši nav sirdsapziņas, ko apklusināt. Viņi spēj nogalināt cilvēkus tāpat, kā mēs spējam nogalināt odu: tikai tādēļ, ka traucē. Vārdu sakot, androīds starp cilvēkiem ir tas pats, kas ciankālija kapsula starp kuņģa zālēm: atšķirt grūti, it īpaši, ja nezini, kas jāmeklē, bet nebūs labi, ja sajauksi.

Šai grāmatai ir kāda interesanta īpatnība: tā nav tikai zinātniskā fantastika. Starp mums tik tiešām ir būtnes, kas izskatās kā cilvēki un sastāv no miesas un asinīm, tomēr viņiem, gluži kā androīdiem, nav nekādu empātijas spēju. Arī viņi nespēj izjust žēlsirdību vai iejūtību. Arī viņiem nav sirdsapziņas. Arī viņi nemaz nespēj šos jēdzienus saprast. Un, gluži kā androīdi, arī viņi žēlsirdību un iejūtību spēj imitēt, bet nekad ne izjust. No androīdiem viņus atšķir trīs lietas: pirmkārt, viņi nav mākslīgi. Viņi ir piedzimuši šeit pat uz Zemes pavisam parastiem cilvēkiem, nevis uztaisīti kādā robotu rūpnīcā vai atbraukuši no Sietiņa zvaigznāja. Otrkārt, viņus sauc nevis par androīdiem, bet gan par psihopātiem (jā, tik tiešām, tas ir psihiatrijas termins, nevis jūsu Purvciema kaimiņu tituls.) Treškārt, viņu ir daudz vairāk nekā grāmatā bija androīdu: grāmatā daži androīdi laiku pa laikam iemaldījās no citām planētām. Reālajā dzīvē psihopāti ir 3% vīriešu un 1% sieviešu. Ja jums šķiet, ka tas jau diez ko daudz nav, pareiziniet to ar pasaules iedzīvotāju skaitu. Uzreiz pavisam iespaidīgi skaitļi, vai nav tiesa?

Atkārtošu vēlreiz: starp mums ir ap 2% būtņu (ja saskaita vīriešus un sievietes), kas izskatās kā cilvēki un spēj imitēt cilvēku rīcību, tomēr nespēj domāt un just kā cilvēki. Viņi nespēj identificēties ar cilvēkiem. Viņi nespēj būt žēlsirdīgi. Viņiem nav sirdsapziņas. Viņi spēj domāt tikai par sevi. Turklāt viņi tādi jau ir piedzimuši, un viņi tādi arī nomirs: to nav iespējams mainīt.

Kur viņi ir? Itin visur. Jūs noteikti pietiekami daudzus jau esat sastapuši, paši to nemaz neapzinoties. Protams, daži no viņiem ir cietumā — par visdažādākajiem noziegumiem. Piemēram, gandrīz visi sērijveida slepkavas ir psihopāti — ja cilvēkam nav žēlastības un sirdsapziņas, toties ir sadistiskas tieksmes, nekas viņu neattur no to apmierināšanas. Tomēr daudzi no viņiem cietumā nesēž un ir tepat starp mums. Iespējams, ka psihopāts ir jūsu priekšnieks, kas nekādi nevar aizdomāties, ka arī jums taču ir kaut kāda privātā dzīve. Vai jūsu paziņa, kas vienmēr aizņemas naudu, nekad neatdod, bet vienmēr atrod kādu ieganstu, lai aizņemtos vēl. Vai tas jaunietis, kam katrreiz, kad jūs viņu satiekat, ir cita draudzene. Šīs visas ir pazīmes, kas var liecināt par psihopātiju. Atcerieties, 3% vīriešu: tas ir, no katriem 100 vīriešiem, ko jūs sastopat, trīs var būt psihopāti.

Droši vien ievērojāt, ka ne visi psihopāti cērt ar cirvjiem vecenītes. Tā nebūt nav tā lielākā psihopātu daļa. Gluži vienkārši sirdsapziņas trūkums lieti noder arī citās jomās.

Ņemsim piemēru. Savulaik kāds jaunietis izveidoja veikalu tīklu „Wal-Mart“, kas pārdod visādas preces par ļoti zemām cenām. Skan jau jauki, bet kā viņš to panāca? Izmantojot „Wal-Mart“ apjomus. „Wal-Mart“ var pieprasīt, lai ražotāji piegādā viņiem preces par zemākām cenām, un, ja tās ir tik zemas, ka viņi vairs nevar to atļauties, „Wal-Mart“ var sameklēt citus, kas to var. Lielākā daļa „Wal-Mart“ veikalu ir Amerikā, tomēr lielākā daļa preču tiek ražotas Ķīnā — tā sanāk lētāk. Tie uzņēmumi, kas tās preces ražoja Amerikā, spiesti samazināt ražošanas apjomus vai vispār to pārtraukt, atlaižot darbiniekus. Šiem pašiem bijušajiem darbiniekiem ir mazāk naudas, tātad viņi var atļauties iepirkties tikai „Wal-Mart“, turklāt var gadīties, ka viņiem neatliek nekas cits kā iet uz turieni strādāt. Tā „Wal-Mart“ var atļauties maksāt zemākas algas. Tātad: jo veiksmīgāk „Wal-Mart“ grauj ASV ražošanu, jo vairāk viņiem ir pircēju un darbinieku. Lielisks plāns, ja, protams, neņemam vērā to, ka tas tūkstošiem un pat miljoniem cilvēku nodrošina sliktāku dzīvi un bailes par nākotni. Cilvēks, kam ir empātijas spējas, vēl varētu padomāt, kā jūtas tie cilvēki, uz kuŗu rēķina viņš būvē savu impēriju. Bet ko tad, ja veikalu tīklu izveidojis psihopāts?

Atcerieties, psihopāti spēj imitēt iejūtību. Viņiem tas pat tīri labi sanāk. Arī „Wal-Mart“ reklāmās netrūkst vienkāršo ģimeņu, kas nu var atļauties vairāk un tādēļ dzīvo labāk, ucina smaidīgus bērneļus un tādā garā. Viņi ievērojuši, ka cilvēkiem tas patīk (arī reklāmas aģentūrās strādā daudz psihopātu), tomēr nespēj izprast, kāpēc. Tieši tādēļ reklāmās tik bieži sabāztas lētas, emocionālas klišejas — ne visi psihopāti emociju imitācijas prasmi apguvuši tik labi, lai izdomātu ko jaunu.

Bet ne jau tikai „Wal-Mart“ vienīgais tāds. Noteikti būsit ievērojuši, ka dažādos augstos amatos biežāk ir vīrieši. Jums šķiet, dzimumu nevienlīdzība? Vai varbūt tas, ka starp vīriešiem ir vairāk psihopātu? Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas psihopātiju augsti atalgo (ja vien, protams, psihopāts necērt ar cirvi tantiņas). Psihopāti nespēj izjust bailes un labprāt riskē, psihopāti ir harizmātiski, psihopātus neinteresē apkārtējie — citiem vārdiem sakot, viņi ir uz rezultātu orientētas personības ar izcilām komunikācijas spējām. Sameklējiet piecus darba sludinājumus un apskatieties, kādus darbiniekus tur meklē.

Arī tā, starp citu, ir atšķirība no Filipa K. Dika grāmatas. Tur viņus uzskatīja par draudiem sabiedrībai.

Advertisements

20 Responses to “Androīdi starp mums”


  1. 1 0nkulis janvāris 29, 2008 plkst. 2:58 pēcpusdienā

    paldies. Paldies, ka nežēloji laiku un uzrakstīji šo lielisko rakstu.

  2. 2 jurka janvāris 29, 2008 plkst. 4:23 pēcpusdienā

    tiešām iespaidīgi. jāatzīst, ka tas ir labāk nekā jebkas, ko jelkad sarakstījis onkulis.lv.

  3. 3 JonyBravo janvāris 29, 2008 plkst. 4:34 pēcpusdienā

    mmm psihopāti ir cilvēki, kas nespēj atbildēt par savu rīcību. Sociopāti gan ir cilvēki [bieži vien izglītoti], kas nespēj izjust empātijas un ir bīstamāki, jo grūtāk jau tos draņķus [draņķes] identificēt..

  4. 4 UL janvāris 29, 2008 plkst. 4:40 pēcpusdienā

    Aizmirsi piebilst (cik nu ātrumā pārskrēju tekstam), ka pēc šīs grāmatas motīviem tika sacerēts scenārija filmai “Blade Runner”

  5. 5 nuclearsecrets janvāris 29, 2008 plkst. 7:24 pēcpusdienā

    JonyBravo: es diemžēl tik labi nezinu latviešu terminoloģiju. Angļu valodā — un tieši angliski smēlos faktus šim rakstam — terminoloģija nav tik viennozīmīga. Piemēram, zinātnieks, kas viens no pirmajiem šo parādību sāka pētīt, lieto tieši jēdzienu “psihopāts”. “Sociopāts” — vismaz angļu valodā — tiek lietots kā sinonīms. Ja latvieši šīs nozīmes šķiŗ, liels paldies par labojumu — mums tad terminoloģija ir skaidrāka nekā angļu valodā.
    UL: tik tiešām, bet tad nu šeit būtu jāuzsveŗ, ka “pēc motīviem” — filma stipri atšķiŗas no grāmatas. Tas nekādā ziņā nav slikti — gluži otrādi, filmai ir pavisam citi izteiksmes līdzekļi un arī citas prasības, tāpēc ir pat pareizi, ja scenārijā grāmatu pārstrādā, nevis vienkārši attēlo. Katrā ziņā iesaku gan grāmatu, gan filmu. Gluži vienkārši filma tā īsti neattiecās uz rakstu, tāpēc arī nepieminēju.

  6. 6 Grrr janvāris 29, 2008 plkst. 9:47 pēcpusdienā

    Gribēju nedaudz iekomentēt par paša raksta saturu, bet dēļ vēlās stundas tomēr noslinkošu; tādēļ piebildīšu vien, ka, lai arī skaisti uzrakstīts, raksts vairāk atgādina žurnāla “Vogue” sleju “kā paturēt vīrieti” nekā populārzinātnisku uzmanības pievēršanu kādai parādībai. Bet, es protams nevaru apgalvot, ka tas nesaskan ar autora mērķi.

    Lai šādai ne-argumentētai apriešanai no manas puses būtu arī kāda pozitīva jēga, vismaz pievērsīšu jūsu uzmanību interesantajam Electric Sheep bezmaksas ekrānsargam (Mac, Linux, Windows), kas tā nosaukts tieši par godu Filipa Dika romānam:

    http://www.electricsheep.org/

  7. 7 Ritvars janvāris 30, 2008 plkst. 9:53 priekšpusdienā

    Sirsnīgs iepakojums, bet iekšā tas pats “Kapitālisms ir sūds!”

  8. 9 nuclearsecrets janvāris 30, 2008 plkst. 10:34 priekšpusdienā

    Ritvar: vai dieniņ. Vai es tiešām jelkad tiešā tekstā esmu teicis “Kapitālisms ir sūds?” Nespēju atminēties, bet, ja jau, tad labprāt labošu pārpratumu: man kapitālisms patīk. Esmu svēti pārliecināts, ka kapitālisms ir labākā ekonomiskā sistēma, kāda mums ir pieejama. Un raugi, taisni tāpēc, ka man tik ļoti patīk kapitālisms, es gribu, lai tas varētu turpināties. Tieši tāpēc man arī nepatīk tādas megakorporācijas: ja visa pasaule jau sadalīta starp tiem, kam ir, un tiem, kam nav, atliek tikai pie viņiem strādāt, tad tas vairs nav kapitālisms, bet feodālisms. Veselīgam kapitālismam katrā jomā vajadzīgi vismaz divi puslīdz līdzvērtīgi darboņi, kas viens ar otru konkurē. Piemēram, McDonald’s vajadzīgs savs Burger King. Taču Wal-Mart savā jomā Amerikā jau sen vairs nav nekādu konkurentu.

  9. 10 eRiky janvāris 30, 2008 plkst. 12:38 pēcpusdienā

    Labs raksts – tiešām patika, īpaši vieta par to, ka “daudzi psihopāti strādā reklāmas aģentūrās”, jo pats tur strādāju. Varbūt labāk ķertie pie cirvja… 😉

  10. 11 mak janvāris 30, 2008 plkst. 5:08 pēcpusdienā

    Sākums ir labs un interesants, bet pēc tam izklausās pēc lētas Wal-Mart antireklāmas, kuru sarakstījis kāds atlaists darbinieks.

  11. 12 garāmgājējs janvāris 31, 2008 plkst. 3:45 priekšpusdienā

    vispār — nevar nepiekrist. vienīgi tie % cipari nerada uzticību: imo būtu jāreizina ar ~10 (t.i. M/F attiecīgi 30/10 % no kopskaita) — ja pieņem, ka mani paziņas (meaning cilvēki, kurus pazīstu mazliet vairāk nekā tikai pēc sejas — kolēģi, studiju biedri, bijušie skolas biedri utt.) nesastāda lielāko sociopātu daļu šai valstī, bet daudz maz attēlo kopējo proporciju…

  12. 13 tanstaafl februāris 10, 2008 plkst. 1:22 priekšpusdienā

    Šitas gan tev drusku pasalkans sanācis.

    Anyway, man tas viss rādās pārāk melnbalts esam. Pirmkārt, diez vai ir īpaši viegli noteikt, vai cilvēkam pilnībā nav sirdsapziņas, spējas līdzjust u.tml. Otrkārt, diez vai visi, kas darbojas Wal-Mart tīklā un tādējādi to atbalsta, ir nejūtīgi maitas, kas to vien plāno, kā izdarīt lai visiem slikti, – tāpat kā cilvēki Latvijā, domājams, visai reti ņem kredītus ar priecīgu domu par to, cik daudzi cietīs no inflācijas palielināšanās. Ja domāšanu savu labumu (nevis cilvēces laimi vai ko tikpat grandiozu) uzskata par psihopātijas pazīmi, psihopātija ir norma, nevis izņēmums: gandrīz ikviens lielākoties domā lokāli, nevis globāli.

  13. 14 garāmgājējs februāris 11, 2008 plkst. 1:11 pēcpusdienā

    ir diference starp elementāru cilvēcīgu egoismu un totāli uzspļaujošu attieksmi pret apkārtējiem!

  14. 15 Aigars aprīlis 7, 2008 plkst. 2:41 pēcpusdienā

    Pateicos, pateicos un vēlreiz pateicos:)! A+++++
    Paldies
    http://www.sweetlady.lv

  15. 16 andris Oktobris 2, 2008 plkst. 9:54 pēcpusdienā

    Nu un kas tur traks būt tādam, katrs pats par sevi. Es, piemēram, arī uzskatu, ka esmu viens no viņiem. Man cilvēki pēc definīcijas riebjas, es pat jūtos tā it kā būtu kas cits, nevis cilvēks. Vienīgais, kas mani attur no dažādu jūsu izpratnē ļaudarību izdarīšanas ir likumi, kādi pastā mūsu sabiedrībā. Jā, ir iespējas iziet sveikā pastrādājot noziegumu, teiksim kādu nogalinot, bet tomēr ir iespējas arī, ka tevi notvers un ieliks cietumā. Un vispār neredzu lielu jēgu kādēļ man vajadzētu kādu nogalināt vispār. Es zinu, ka ir tādi, kam tas ir vienīgais, kas dod prieku un kaut kādu sajūtu, ka viņš ir cilvēks. Izdarīt ko tādu viņiem nozīmē beidzot sajust kaut ko, apzināties, ka “es arī esmu cilvēks un spēju kaut ko just”. Man to nevajag, es būtībā jūtu kaut kādas emocijas, bet laikam esmu narciss, jo jūtu tās tikai pret sevi un pret tiem, ko izvēlos par sev noderīgiem cilvēkiem…

  16. 17 Arna Decembris 25, 2010 plkst. 5:04 pēcpusdienā

    Andri, tava attieksme liekas ļoti bērnišķīga un nenobriedusi. Tāda sajūta, ka tu lielies – tu esi viens no izņēmumiem, bet nesaproti ko tas nozīmē. Psihopāti pēc termina ir cilvēki, kuri zaudējuši saikni ar realitāti, ar sabojātu garīgo apziņu. Tā ir slimība, kas tiek apzināta kopš 14. gs., kad tika atvērtas pirmā psihiatriskā slimnīca Londonā.
    Jā, bieži vien atrodas cilvēki, kuri necep pīrāgus saviem kaimiņiem un neziedo latu, zvanot uz televīzijas tiešraidēm, bet tas ir tīri cilvēciski. Ciniķi, pesimisti, egoisti – viņi visi vēl skaitās pie tiem 98% veselās sabiedrības.
    Par slepkavībām runājot, to dara ne tikai psihopāti un garīgi neapdāvināti cilvēki, bet arī tie, kuri uzskata, ka tā ir izeja vai veic labu darbu saviem līdzcilvēkiem.
    Cilvēki viens otram riebjas, tu neesi vienīgais, kuram nepatīk “ļaunās” cilvēku īpašības, rīcības. Tu neesi vienīgais, kurš pavada laiku domājot, ka ir labāks par pārējiem. Cilvēki esam mēs visi, daudz un dažādi, bet visi iedalīti kategorijā “Homo sapiens”.

  17. 18 pingvīns aprīlis 18, 2012 plkst. 12:56 pēcpusdienā

    “Cilvēki esam mēs visi, daudz un dažādi, bet visi iedalīti kategorijā “Homo sapiens”.”

    ha ha .. un kurš tad bija tas iedalītājs? 😀

  18. 19 elii novembris 13, 2016 plkst. 10:50 pēcpusdienā

    nejauši uzgaju so veco rakstu-un sapratu,ka tas ir par mani-es esmu bilogiskais androids dzimis tepat uz Zemes (((


  1. 1 mosties.org Atsauces paziņojums par novembris 2, 2008 plkst. 11:04 pēcpusdienā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s





%d bloggers like this: