Čaklajiem un prasmīgajiem — Kā pārkarsēt ekonomiku

Kā zināms, latvieši izsenis bijuši dziļi praktiska tauta. Tādēļ esmu nolēmis uztaisīt jaunu sadaļu: Čaklajiem un prasmīgajiem (jo “Praktiskais latvietis” diemžēl jau ir aizņemts, un man nav ne mazākās vēlmes stāties pretī Latvijas Avīzes asinskārajiem advokātiem). Tur dalīšos pieredzē ar lietām, kuŗas protu un kuŗas varu palīdzēt iemācīties arī jums.

Šodien aplūkosim tādu visnotaļ aktuālu lietu kā ekonomikas pārkaršanu. Lai gan tas nebūt nav grūti, tomēr vēl joprojām atrodas cilvēki, piemēram, Ainārs Šlesers, kas apgalvo, ka tas nekādi nav iespējams: kā gan strauja attīstība var nākt par sliktu?! Gāzi grīdā! Neticiet Aināram (to vispār der ielāgot) — ja grib, tad var, turklāt bez īpašas piepūles. Šeit būs neliela pamācība, kā to izdarīt.

1) Atrodiet sevī kaut kādu potenciālu, lai cilvēki jums sāktu ticēt. Piemēram, pasludiniet sevi par straujāk augošo ES valsti. Ja tas īsti nesanāk, varat mēģināt pasludināt sevi par mazāk attīstīto ES valsti, uzreiz piebilstot, ka tas nozīmē, ka jūs varat tikai augt. Tātad pieņemsim, ka jums ir izaugsmes potenciāls.

2) Plaši sludiniet, ka jums ir milzīgs izaugsmes potenciāls, un gaidiet cilvēkus, kas gribēs brangi nopelnīt uz jūsu rēķina (viņus sauc arī par investoriem). Radiet pārliecību, ka viņiem izdosies paveikt to, ko cenšas izdarīt ikviens spekulants (tikai, Dieva dēļ, nepieminiet šo vārdu): nopirkt ātri un pa lēto kaut ko tādu, kas vēlāk maksās kaudzēm naudas. Iedvesmai varat palasīt “Buratīno piedzīvojumus” — tur investīciju piesaistes process aprakstīts saistoši un saprotami.

3) Ieguldiet dabūto naudu lietās, pēc kā ir pieprasījums un ko var ātri un ar peļņu pārdot tālāk. Tieši to taču arī grib jūsu investori, vai ne? Piemēram, ja jūsu pilsētās trūkst dzīvokļu, sabūvējiet mājas.

4) Pārdodiet ātri pārdodamās lietas. Šeit jāielāgo, ka lietām vai nu jābūt samērā lētām, vai arī jums jāatrod kāds, kas jūsu pircējiem labprāt aizdod naudu dārgāku lietu iegādei. Bonuspunktus par eleganci saņemsit, ja naudu aizdot būsit pārliecinājuši savus investorus. Stāstiet, ka tā viņi gūs divkāršu peļņu: gan no investīcijām, gan no kredīta procentiem, ko viņiem maksās laimīgie pircēji.

5) Sadaliet peļņu. Esiet dāsns pret saviem investoriem, viņi to novērtēs un ieguldīs vēl.

6) Kad investori ieguldījuši vēl, atkal sapērcieties tās pašas lietas, ko nopirkāt iepriekš. Vienlaikus rūpējieties, lai pircējiem pietiktu naudas.

7) Atkal pārdodiet un sadaliet peļņu.

8,) Ap šo posmu jums vajadzētu saskatīt dažas zīmes, kas liecina, ka esat uz pareizā ceļa: investori sāk pieteikties paši un iesaka jūs arī citiem, arvien vairāk cilvēku sāk strādāt tajā nozarē, kas ražo jūsu ātri pārdodamās lietas (piemēram, ja būvējat mājas, arvien vairāk cilvēku sāk strādāt būvniecībā), šiem cilvēkiem parādās nauda (jo nozare plaukst un zeļ), ko viņi atkal iegulda šajā pašā nozarē, un jūsu iekšzemes kopprodukts uz šīs nozares rēķina aug griezdamies, tā radot iespaidu, ka jūs tik tiešām attīstaties milzu ātrumā un tie, kas vēl pie jums neinvestē, drīz vien to rūgti nožēlos.

9) Tomēr vispārējā optimismā nevajag aizmirst lietas, kas var jums traucēt sasniegt mērķi. Piemēram, iespējams, ka investori sāks ieguldīt savu naudu arī citās nozarēs, piemēram, rūpniecībā. Tā sakot, lai neliktu visas olas vienā kurvītī. Šādas neveselīgas tendences vajag nīdēt saknē, piemēram, uzliekot lielus nodokļus, mācot sabiedrībai, ka pie mums rūpnīcas nav vērts būvēt, jo mūsdienās visu tāpat ražo Ķīnā, un izmantojot ikvienu izdevību slēgt jau esošās. Bonuspunktus par eleganci saņemsit, samazinot finansējumu izglītībai: jūs ne tikai uzreiz dabūsit naudu, ko gan var iztērēt lietderīgāk (piemēram, ceļot jaunas ēkas), jūs arī nodrošināsit, ka nākotnē nekāda īpaši sarežģīta rūpniecība šeit nevarēs attīstīties. Nevar taču jaunietis ar piecu klašu izglītību piepeši sākt taisīt mikroprocesorus. Būtībā tas ir ilgtermiņa ieguldījums ar nozīmīgu tūlītēju efektu. Tik bieži tas nemaz negadās.

10) Turpiniet, līdz sasniedzat brīdi, kad investori vai nu kļūst taupīgāki (kas notiek tikai tad, ja viņiem pašiem izbeidzas nauda), vai viņiem parādās jauns iecienītākais investīciju objekts. Piemēram, ES parādās jauna mazattīstītākā valsts, kam, saprotams, ir lielāks potenciāls.

11) Ja visu esat darījis pareizi, vajadzētu būt situācijai, kad investīciju straume sāk apsīkt, bet jums nav pietiekami daudz naudas, lai uzturētu visu, ko esat sabūvējis. Piemēram, tie cilvēki, kas strādāja būvniecībā un par nopelnīto naudu nopirka dzīvokļus, vairs nevar tik viegli atrast darbu, jo jaunas mājas vairs tik daudz nebūvē, bet bankas kredītu prasa atmaksāt tikpat uzstājīgi, ja ne vēl uzstājīgāk. Ja vien jums nav parādījušās nozares, kas spēj pašas sevi uzturēt, ekonomikai vajadzētu sākt pārkarst.

12) Palīdziet ekonomikai pārkarst. Stāstiet, ka runas par ekonomikas pagrimumu ir salti meli, ko izplata jums naidīgi svešinieki, ja dabūjat naudu, uzreiz ieguldiet jūsu iecienītajā nozarē, apgalvojiet, ka dzīvojat labāk nekā jebkad agrāk un tiem, kas iebilst, parādiet jaunās mājas, paaugstinātās algas un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Ignorējiet tos, kas jautā, cik ilgi šāda attīstība var turpināties — neviens tāpat viņos neklausās, un arī jums tas nav jādara.

13) Mirkli uzgaidiet. Jūsu mērķis vairs nav aiz kalniem.

Tas tad arī būtu viss. Pēc īsa brītiņa jums vairs nebūs naudas, par ko jūsu ekonomiku uzturēt, klāt neviens negribēs dot, investori kritīs pānikā un centīsies atdabūt to naudu, ko vēl var glābt, cilvēki sāks vispirms ņurdēt, tad vaimanāt un visbeidzot skaļi protestēt, un tad jau arī ekonomiskā krīze nav tālu.

Vēl piebildīšu, ka šos padomus var īstenot visdažādākajos apjomos: var šādi vadīt valsti, bet var arī šādi plānot personīgo budžetu. Iespējas ir nebeidzami plašas.

7 Atbildes to “Čaklajiem un prasmīgajiem — Kā pārkarsēt ekonomiku”


  1. 1 Grasis 9 janvāris, 2008 5:49 pm

    Tiktaal tipa saprotu.
    Varbuut Tu tagad vareetu vairaak pieveersties seku iztirzaashanai?

  2. 2 nuclearsecrets 9 janvāris, 2008 8:08 pm

    Nu, sekas mēs drīz vien redzēsim un varēsim iztirzāt, cik tik gribam.

  3. 3 Grasis 10 janvāris, 2008 1:58 pm

    nu to jau es arii taapat zinu…

  4. 4 Angelas 9 februāris, 2008 2:24 pm

    Šur un tur kāda kļūdiņa, bet pēc idejas tas ir iespējams. Protams, latviešiem (čaklajiem/etc/etc)) vienmēr ir bijusi problēma kaut ko sākt un vadīt. Mēs bijām zemnieki – mūs vadīja. Skumji, bet fakts.

  5. 6 style 2 aprīļa, 2018 3:04 pm

    Kad šo sāks skolā mācīt?

  6. 7 Vilma 29 oktobrī, 2019 1:59 pm

    Šis būtu jaunībā jāstāsta!


Komentēt




Abonēt ir lētāk!