Vai uz tā var uzlikt Linux?

Sensenos laikos kāds jaunēklis vārdā Ričards M. Stolmens paziņoja, ka programmatūra alkst būt brīva, un sāka taisīt brīvo programmatūru, ko katrs varēja kopēt, pārveidot un pielāgot savām vajadzībām un (jo biežāk) vēlmēm. Pēc kāda laika kāds cits jaunietis vārdā Linuss Tūrvaldss (neticiet tiem, kas viņu sauc par Torvaldsu) pievienoja Stolmena programmu kaudzei vienu ļoti svarīgu lietu, ko nosauca par Linux kernelu. Tas burvīgā kārtā šo programmu kaudzi pārvērta pavisam īstā operētājsistēmā, kuŗu — Stolmenam par lieliem sirdsēstiem — arī nodēvēja par Linux. Šo operētājsistēmu (ja tev bija īsteni droša sirds un tu zināji, kas ir RAMDAC) varēja uzstādīt uz datora un viņa (ja tu zināji, kā ar viņu rīkoties) ļāva darīt gandrīz to pašu, ko tādas daudz izplatītākas operētājsistēmas kā Windows vai manis kvēli mīļotā MacOS.

Pašos pirmsākumos šo burvīgo operētājsistēmu spēja uzstādīt tikai īsti veči, kas vi (ja jūs nezināt, kas tas ir, tad, piedodiet, jūs neesat īsti veči) pārzināja labāk par saviem pieciem pirkstiem. Tomēr ar laiku viņa kļuva daudz draudzīgāka vidusmēra lietotājam, un visnotaļ drīz viņa sasniedza tādu stāvokli, ka viņu spēja uzlikt ikviens, kas spēja puslīdz regulāri nospiest pogu Next. Saprotams, īstos večus tas ļoti sarūgtināja, tāpēc viņi pasāka lietot īpaši eksotiskus Linux paveidus. Diemžēl pat šiem īpaši eksotiskajiem paveidiem labu vēloši cilvēki uzrakstīja uzstādīšanas pamācības, kas nozīmēja, ka (vismaz teorētiski) viņus varēja uzstādīt arī lietotājs, kas gan nebija īsts vecis, toties laika viņam bija vairāk nekā saprašanas un pret pamācību lasīšanu viņš arī neiebilda. Praksē to visbiežāk darīja pumpaini tīņi, kas ļoti gribēja kļūt par l33tiem hax0riem jeb vareniem hakeriem. Tad, kad šāds pumpains tīnis bija uzlicis uz sava datora, piemēram, Slackware Linux, viņš uzskatīja sevi par aplam diženu datorģēniju, kas sasniedzis vēl nedzirdētas virsotnes. Galarezultātā īstie veči saprata, ka viņiem Linux instalēšanā nepieciešams atrast jaunus izaicinājumus. To viņi arī tīri veiksmīgi paveica, un nu īsts vecis radis sev jaunu mērķi: uzlikt Linux uz pēc iespējas vairāk ierīcēm.

Pats pirmais un diezgan vārais mēģinājums bija uzlikt Linux uz datoriem, kam nav Intel procesoru, piemēram, uz PowerPC procesoriem, kuŗus lika īstos makintošos (nejauciet ar to nešķīstību, ko tagad ražo Apple un kas ir tie paši PC, tikai ar ābolīti uz vāka). Tas izrādījās gana elementāri, tāpēc īstie veči saprata, ka viņi spēj vairāk. Un tā viņi nolēma, ka liks Linux uz ierīcēm, kam ar datoriem ir arvien tālāks sakars.

Sākumā īstie veči bija diezgan atturīgi un lika Linux uz visādiem datoru paveidiem. Piemēram, viņi uzlika Linux uz Palm plaukstdatoriem. Rezultātā plaukstdatoru tā īsti vairs nevarēja izmantot tam, kam viņš sākotnēji bija paredzēts, un viņam nebija tik daudz jaudas, lai viņu izmantotu kaut kam citam, bet tas jau īstos večus neatturēja. Tad viņi uzlika Linux uz spēļu konsolēm, tā brīnumjauku izklaižu iekārtu pārvēršot par diezgan mazjaudīgu datoru. Tad īstie veči sniedzās pēc jauniem izaicinājumiem un uzlika Linux uz iPod. Tā viņi dabūja iPod, kas baterijas ēda vēl knašāk nekā piecgadīgs sīcis konfektes un spēlēja tikai .mp3 (parastais iPod spēlē arī .aac), bet toties uz viņa gāja Linux.

Droši vien jūs esat saskatījuši kopīgu iezīmi. Tad, kad īstie veči uz kaut kā uzlika Linux, to vairs tā īsti nevarēja izmantot tam, kam tas paredzēts, toties uz tā gāja Linux. Nu lūk. Beidzamā laikā tirgū parādījušās daudzas preces, kuŗās ir iebūvēta mikroshēma. Īstu veču rule of thumb ir šāds — ja kaut kur ir mikroshēma, uz tā var uzlikt Linux (taisnības labad jāpiebilst, ka vajadzīgs arī kaut kāds datu nesējs, kur pašu Linux uzlikt, bet datu nesējs vairs nav problēma jau kopš tā brīža, kad cilvēce izgudroja flash atmiņas kartes un lodāmurus.) Piemēram: Gillette laidis klajā trīcošu un drebošu mantu ar pieciem asmeņiem, ko dēvē par Gillette Fusion (skan neticami, bet tas ir skuveklis). Viņā ir mikroshēma. Sakiet, īstie veči, kas jūs attur? Vai, piemēram, Phillip Morris savulaik ražoja cigaretes Accord, kam līdzi nāca īpašais cigarešu sildītājs. Ar mikroshēmu. Vai nebūtu stilīgi uzkrāmēt Linux uz cigaretēm? Vai elektriskajās zobubirstēs ar piecdesmit tīrāmās galviņas kustībām arī ir mikroshēma, kas seko, lai tās piecdesmit kustības izpildītos pareizi. Kāpēc neuzlikt Linux uz zobubirstes? Būtu tak sasodīti izcili, ja uz zobubirstes varētu spēlēt Doom, vai ne tā?
Vārdu sakot, es uzskatu — un arī mudinu — ka visiem īstajiem večiem visas ierīces vajadzētu vērtēt pēc viena kritērija — vai uz tā var uzlikt Linux? Un, ja var, manuprāt, nevajadzētu kautrēties un arī uzlikt. Īstu veču slava jūs gaida.

Advertisements

5 Responses to “Vai uz tā var uzlikt Linux?”


  1. 1 hidari janvāris 8, 2008 plkst. 2:58 pēcpusdienā

    Raksts ne pa jokam uzjautrināja. Resteppā

  2. 2 linuxsexsists janvāris 17, 2008 plkst. 2:13 pēcpusdienā

    Lasot rēcu ne pa jokam tu aizmirsi pieminēt vēl overlockerus un citus īpatņus kas dzelžus uzlabo līdz tādai kondīcija ka neko nevar padarīt ar to rīku 😀 metams misenē.
    P.S Pats lietoju Linux debian 4.0 ir ok vienīgais kas neiet ir mana web kamera. Ar spēlēm neaizraujos.

  3. 3 Grrr janvāris 27, 2008 plkst. 9:45 priekšpusdienā

    Tā kā neesmu īsts vecis, tad vienīgais, kur (specializētu) Linuxu esmu mēģinājis ielikt, ir mans Linksys bezvadu rūteris; un zini, strādā tas daudz labāk nekā ražotāja liktā programmatūra — vairs nav jāpārstartē reizi pāris dienās.

    >Tad viņi uzlika Linux uz spēļu konsolēm, tā brīnumjauku izklaižu iekārtu pārvēršot par diezgan mazjaudīgu datoru.

    Par konsolēm runājot — apsvēru iespēju iegādāties konsoli tieši tāpēc, ka tāda konsole kā, piemēram, PS3, uz kuras var uzlikt Linux, var man šad tad noderēt kā mazjaudīgs papilddators dažām vajadzībām. Tai pat laikā jāatgādina, ka šī pārvērtība ir “atburama” atpakaļ — ražotājs ir paredzējis, ka mēs varam lietot Linux, nezaudējot sākotnējo konsoles saturu, un varam pārslēgties starp tiem pēc vēlēšanās. Tā ļūk.

  4. 4 Angelas februāris 9, 2008 plkst. 1:51 pēcpusdienā

    Diezgan amizants raksts))

    Esmu licis linux distributīvus uz pc un uz ipod, un ko varu teikt – īsteni jēgas no tā nav. Jā, brīvs un nav jāuztraucas par pirātisko softu, bet tomēr vairāk mīnusu nekā plusu.

  5. 5 nuclearsecrets februāris 9, 2008 plkst. 2:04 pēcpusdienā

    No otras puses, iPodam ir burvīgs atvērtā koda firmware, kas saucas RockBox. Atšķirībā no Linux, tā ir rakstīta tieši mūzikas atskaņotājiem, tāpēc arī veic savu uzdevumu — atskaņo mūziku — daudz veiksmīgāk. Piemēram, nav jāķēpājas ar iTunes (vismaz es to programmu nīstu ar kaislību, galvenokārt tāpēc, ka tā man liek izkārtot savu mūziku tā, kā tai ir ērtāk, nevis tā, kā ērtāk ir man), var lietot visādus formātus, piemēram, Vorbis, Musepack vai Flac, var mainīt izskatu. Baterijas gan ēd knaši.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s





%d bloggers like this: