Tu esi Latvija

Mūsdienu Latvijā iegājies par dažādām lietām runāt kādā noteiktā laikā. Decembrī vienmēr runā par ticību, cerību un mīlestību. Martā — par to, kuŗus latviešu kaŗavīrus mums vajag atcerēties un kuŗus — nē. Un novembrī, protams, visi runā par patriotismu, nācionālo stāju un Latvijas nākotni. Arī šis novembris nav izņēmums — drīzāk jau otrādi.

Kā jau pierasts, katrs saka ko citu. Vieni saka, ka nu mums ir tāda Latvija, kādu mēs vienmēr esam vēlējušies, un, lai arī pie mūsu gaišās nākotnes debesīm vēl joprojām vīd sīki mākonīši — piemēram, ekonomiskā krīze, — tās ir tikai īslaicīgas grūtības, kas mūsu valsts rītdienu nekādi apdraudēt nespēj. Otri apgalvo, ka tās Latvijas, kādu mēs savulaik cerējām redzēt, nav un vairs arī nebūs, jo valdība mūs apzagusi, piesmējusi un pārdevusi, un visai latvju tautai atlicis vien skaitīt pēdējās stundiņas. Trešie aicina uz cīņu par tādu Latviju, kādu vēlamies paši. Vārdu sakot, katram ir, ko teikt.

Bet kas tad ir tā Latvija, kuŗas neatkarību šodien svinam? Vai tā ir tā 1918. gadā proklamētā Latvija bez īsti noteiktām robežām, konstitūcijas un pavisam neskaidru nākotni? Vai tā ir leģendām apvītā Ulmaņlaiku Latvija? Vai tā ir 1990. gadā no jauna pasludinātā neatkarīgā Latvija? Bet varbūt tā ir 2008. gada Latvija — ES dalībvalsts? Vēl vairāk — kas bija tā Latvija, par kuŗu savulaik cīnījās latviešu strēlnieki? Vai viņi cīnījās par Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā? Kas bija tā Latvija, par kuŗu savulaik cīnījās latviešu leģionāri? Vai viņi cīnījās par neatkarīgo Latviju, kur viņus pieminēt vairs īsti neklājas? Kas bija tā Latvija, kādu mēs pieminējām padomju okupācijas laikā — vai tiešām LPSR? Šīs dažādās valstis ir tik ļoti atšķirīgas, ka brīžam pat grūti pateikt, kas tad tām ir kopīgs.

Taču tad, ja necenšamies saistīt Latviju ar kādu noteiktu valsti, viss pēkšņi kļūst skaidrs. Ne jau par parlamentāro republiku latviešu strēlnieki devās kaujā. Ne jau par Ostlandes autonomiju cīnījās latviešu leģionāri. Ne jau par liberālo dēmokratiju mēs gājām mītiņos un stājāmies uz barikādēm. Tā Latvija, par kuŗu latvieši cīnījušies, vienmēr ir bijis ideāls, kam nekad nav atbildusi — vai pat spējusi tuvoties — kāda reālajā dzīvē pastāvoša valsts.

Taču tieši šī ideālā Latvija izrādījusies daudz spēcīgāka un ilglaicīgāka par jebkuŗu politisku veidojumu, kas saukts par Latviju. Šī Latvija pastāvēja vēl ilgi pirms 1918. gada 18. novembŗa, šo Latviju nespēja okupēt ne vācu, ne padomju kaŗaspēks, un šo Latviju neviena valdība nav spējusi nozagt vai pārdot.

Vēl vairāk — tieši šī Latvija ir tā, kas pastāvēs vēl ilgi pēc tam, kad mūsdienu Latvijas valsts būs atkal atradusi kādu jaunu polītisko ievirzi vai valsts pārvaldes formu. Šīs Latvijas nākotne nav atkarīga no NATO vai ES — šī Latvija pastāvēs tik ilgi, kamēr būs latvieši, kas to pieminēs. Šī Latvija pastāvēs tik ilgi, kamēr būs latvieši, kas apzināsies — tieši viņi arī ir Latvija. Šīs Latvijas nākotne atkarīga tikai no mums.

Tu esi Latvija.

Advertisements

6 Responses to “Tu esi Latvija”


  1. 1 Reinis novembris 18, 2008 plkst. 8:08 pēcpusdienā

    Es saprotu, ka tā ir t.s. “poētiskā atļauja”, bet vienādot atsevišķas veselā daļas ar visu veselumu ir loģiski aplami. Es neesmu Latvija, es esmu viena instance no nehomogēniska kopuma, kurā var būt arī precīzs mans pretstats. Mēs esam Latvija.

  2. 2 nuclearsecrets novembris 18, 2008 plkst. 8:23 pēcpusdienā

    Jā, tā ir “poētiskā atļauja” 🙂 Vienkārši “mēs” mēdz izšķīst un ātri vien kļūt par “viņi” — sak, ko tad nu es, ne jau es tās lietas nosaku, to dara tie tur augšā. No “tu” izlocīties ir grūtāk.

  3. 4 vecpuisis pohuj novembris 26, 2008 plkst. 6:27 priekšpusdienā

    nu gan tu lej uz pimpja medu. jā, leģionāru, strēlnieku un barikāžu cēlāju motivācijās noteikti varētu atrast daudzus kopīgus “tagus”, bet tāda universāla ideālās ___vijas tēla nav. pats taču lieliski saproti (ar zemessargiem taču esi ietusējis), cik primitīvi ir to ieroci plecā ņemt gatavo “labāk manu galvu ņēma nekā manu tēvuzem” aunu rassudocks.

  4. 5 Māra janvāris 28, 2009 plkst. 12:20 priekšpusdienā

    Pabiras un deģenerāti arī ir nepārtraukts process visās tautās visos laikos. Bet mazai tautai liels daudzums šādu subjektu ir sāpīgs, protams.
    Rakstu lasīt bija vērts. Piekrītu nuclearsecrets.

  5. 6 Ātrie kredīti internetā maijs 17, 2015 plkst. 12:26 pēcpusdienā

    Ko nu tur daudz par vēsturi, jāveido pašiem tagadne!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s





%d bloggers like this: