Kāds vārds par jaunvārdiem latviešu valodā

Latviešu valoda piedzīvo īpašus laikus. Viņu puslīdz lieto kādi divi miljoni cilvēku, kas, starp citu, uz mazo valodu fona nemaz nav tik bēdīgi. Šie divi miljoni viņā pārspriež visdažādākās lietas, arī tādas, ar kuŗām latviešu valodas lietotāji vēsturisku apstākļu dēļ agrāk īpaši nesaskārās, piemēram, datorus, Eiropas Savienību vai cilvēktiesības. Un, tā kā ar šīm lietām agrāk īpaši nesaskārās, bieži vien arī valodā nav vārdu, ar kuŗām tās apzīmēt. Savukārt citās valodās šādas lietas sastopamas jau sen, un tur tām ir visnotaļ attīstīta terminoloģija. Tad nu latvieši apjūk: ko nu mums darīt? Vai mums jāaizgūst vārdi no citām valodām, kur terminoloģija plašāka? Vai jāmēģina radīt kaut kādi jauni vārdi? Bet varbūt tas nozīmē, ka latviešu valodā nenieka nevar pateikt?

Izmisumam nav pamata: latviešu valodā var pateikt visu ko. Pievedīšu minēšu dažus piemērus no Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltās grāmatas“:

„Oh, es aušanas lietās drīz vien biju lietpratējs. Es, drēbei acis uzmetis, jau zināju, vai tā ir ratena, mizelaina vai vienkārtī. Es pratu arī izšķirt astoņnīti no sešnīša, un, ja kaut kur ievērta bij blaķe, to es tūlīt redzēju un teicu: „Vērājam ir šoreiz bijušas ar taukiem brilles.““

„Nu vajadzēja audeklu vērt šķiestā un riest. Šķiemiņos ielika lumstiņus un dzijas galus apņēma ap riestuvju rīkstīti. Tad viens stājās pie riestuvja griešanas, viens aizvien vilka šķiestu un lumstiņus uz priekšu un vēl turēja labi stingri audekla nesariesto galu.“

Ja jūs nenieka nesaprotat, nebēdājiet, mūsdienās to neviens bez Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas nesaprot. Tomēr pamatdomu saprast var: šeit ar satriecošu eleganci aprakstīts visnotaļ sarežģīts tehnoloģisks process ar daudzām niansēm. Ievērojiet: visām lietām ir savi nosaukumi, turklāt tie reti atvasināti no citiem vārdiem. Pat tad, kad vārdi aizgūti no citām valodām, tie tik ļoti latviskoti, ka tos par svešvārdiem vairs neuzskata. Piemēram, vai zinājāt, ka „kāposti“, „reņģe“, „baznīca“, „brokastis“ un „ēvele“ ir aizguvumi? Es arī nezināju.

Bet ko mēs darām tagad, ja mums vajag nosaukt kādu lietu, kam vārda valodā nav? Pirmkārt, bieži vien mēs to vienkārši aizgūstam, turklāt parasti nepiegriežot vērību, cik latviski tas skan. 19. gadsimta latviešiem bija pagrūti izrunāt tādas skaņas kā f, h vai patskani o, tādēļ viņi šīs skaņas aizstāja ar citām vai atmeta pavisam. Tieši tāpēc mēs „ēvele“ neuztveŗam kā aizguvumu, lai arī tas aizgūts no vācu „Hövel“. Ja šo vārdu aizgūtu tagad, iespējams, tas būtu „hovele“, kas skan jau daudz svešāk. Apskatīsim citu piemēru: pirms latvieši iemācījās izrunāt f, viņi to bieži aizstāja ar v, savukārt patskaņa o vietā teica ā. Tātad, ja vārds „folderis“ būtu aizgūts 19. gadsimtā, tas varētu būt pārveidots par „vālderis“. Uzreiz skan daudz latviskāk, vai nav tiesa? Tas tāpēc, ka atsevišķas skaņas mums joprojām šķiet nelatviskas, lai arī mēs protam tās izrunāt. No šejienes svarīgs secinājums: ja gribam padarīt jaunvārdus latviskākus, jāskatās, lai tie iekļautos latviešu valodas fonētiskajā sistēmā jeb lietotu tādas skaņas, kādas latviešu valodai raksturīgas. Tieši tāpēc nav ieteicams tāds aizguvums kā „kompjūters“ (skaņu salikums „pjū“ latviešu valodā nav pārlieku labskanīgs).

Otrkārt, mēs mēdzam atvasināt vārdus no jau esošiem. Latviešu valodas gramatika šādām izpriecām ir gana piemērota: atliek vienīgi iespraust jaunu piedēkli, un jauns vārds rokā. Nez kāda dīvaina iemesla dēļ terminologiem aplam iet pie sirds piedēklis -n-, kā liecina vārdi „datne“, „cietnis“ un „sāknēt“. Var veidot arī salikteņus — tā mēs tikām pie „plašsaziņas līdzekļiem“ vai „klēpjdatora“. Acīmredzot tādēļ, ka šie divi paņēmieni ir tik vienkārši, tie arī tiek plaši lietoti, lai gan ir arī citi atvasināšanas veidi, piemēram, mainīt vārdšķiru (tā no „aust“ un „mest“ mēs savulaik dabūjām „audus“ un „metus“). Vispār atvasināšana nav slikts risinājums, bet, kā jau minēju, pārsvarā tiek lietoti divi paņēmieni, kas padara jaunvārdus mazliet vienveidīgus. Piemēram, pēc šādiem principiem „audi“ un „meti“ būtu „guļdiegi“ un „stāvdiegi“, „tarāt“ kļūtu par „tīkltīrnēt“ un „selga“ būtu „plašjūra“. It kā nav slikti. Īpaši jauki ir tas, ka vārda nozīmi var nojaust, uz to paskatoties (atzīstieties, cik no jums zināja, kas ir „tarāt“?) Tomēr nevar noliegt, ka latviešu valoda būtu daudz nabagāka, ja jaunvārdu veidošanai izmantotu tikai šos divus paņēmienus.

Treškārt, mēs terminus mēdzam kalkēt jeb tieši tulkot no citas valodas. Šis paņēmiens iet roku rokā ar nupat minēto atvasināšanu no jau esošiem vārdiem un devis mums tādus jaunvārdus kā „dzinis“ (no angļu valodas „drive“ — interesanti, kāpēc ne „vadīklis“ vai „brauklis“?) Šis paņēmiens balstās uz atziņu, ka svešvalodas apzīmējums ir tik satriecoši labs un piemērots, ka arī mūsu valodā tas būs tieši laikā. Ļaušu lasītājam pašam spriest, cik latviešu valodai piemēroti no angļu valodas „header“ un „footer“ kalkētie vārdi „galvene“ un „kājene“.

Ceturtkārt, mēs mēdzam paplašināt jau esošu vārdu nozīmi. Šis paņēmiens savulaik mums devis daudzus jaukus terminus (piemēram, no audekla audiem mēs dabūjām miesas audus, bet no putna, ko sauc par gaili — pistoles gaili.) It īpaši šis paņēmiens patīk parastajiem valodas lietotājiem: daudzi neformāli jaunvārdi veidoti tieši šādi, piemēram, „ķieģelis“ kļuvis par biezu grāmatu, par „kuģi“ mēdz dēvēt lielu automašīnu, savukārt „cirvis“ ir ne tikai darbarīks, bet arī neapķērīgs cilvēks. Tomēr tieši šo valodas lietotāju iecienīto paņēmienu terminologi nez kādēļ izmanto mazāk. Bet velti! Rezultāti var būt visnotaļ jauki un asprātīgi, kā rāda Balto Tēvu zobgalīgās izklaides, pārveidojot mobilo telefonu par labiešu tauri, alkohola lietošanu par koklēšanu un autobusu par čigānu kulbu. Saprotams, ne Baltie Tēvi, ne es to nedomāja kā nopietnu ieteikumu mainīt terminoloģiju, tomēr tas lieliski parāda šī paņēmiena potenciālu.

Tomēr Balto Tēvu izklaides vērš uzmanību kādai citai lietai: latviešu valodā netrūkst senu, skaistu vārdu, kuŗus diez ko daudz vairs neizmanto, jo visnotaļ reti sanāk saskarties ar to lietu, ko tie apzīmē. Nu tad lūk — daudzi no šiem vārdiem lieti noder jaunu lietu apzīmēšanai. Piemēram, latviešu valodā ir vārds „linums“, ar ko apzīmē tīkla audumu. Lai gan šo terminu joprojām izmanto zvejniecībā, tomēr tā nav tā izplatītākā latviešu nodarbošanās. Šis pats vārds lieliski apzīmētu to, ko datoru jomā sauc par „tīkla infrastruktūru“ — abos gadījumos runa ir par to, no kā sastāv tīkls. Šis princips jau izmantots, lai izveidotu vārdu „zīmols“, kas, manuprāt, ir viens no veiksmīgākajiem jaunvārdiem. Kas kavē to izmantot plašāk? Ieguvumu netrūktu: būtu atrasti latviski vārdi jaunu lietu apzīmēšanai, būtu atkal atdzīvināti piemirsti, bet ļoti skaisti vārdi, mēs nojaustu šo vārdu nozīmi, kad tos sastaptu senos latviešu tekstos un, visbeidzot, pat tehniska pamācība izklausītos pēc „Baltās grāmatas“. Būtu taču skaisti, vai ne?

Advertisements

19 Responses to “Kāds vārds par jaunvārdiem latviešu valodā”


  1. 1 Ritvars februāris 15, 2008 plkst. 1:38 pēcpusdienā

    Piemērus pieved krievi, latvieši tos min.

  2. 2 Jeremy februāris 15, 2008 plkst. 2:10 pēcpusdienā

    Ļoti labi, paldies 😉 Beidzot vēl kāds sakarīgs blogs, ko lasīt.

  3. 3 panks februāris 15, 2008 plkst. 6:45 pēcpusdienā

    mans all time favourite ir katastrofa – lielapmērķeza 😀

  4. 4 Izliecies februāris 15, 2008 plkst. 10:22 pēcpusdienā

    Paldies, lielisks ieraksts. Bet “latviešu valoda”, manuprāt, nevar būt “viņa”, tā ir “tā”.

  5. 5 nuclearsecrets februāris 16, 2008 plkst. 8:14 priekšpusdienā

    Izliecies: „viņa“ par nedzīvām lietām ir viens no maniem valodas niķiem un untumiem, kā mīkstais ŗ. Vēl jo vairāk tāpēc, ka latviešu valoda ir dzīva 🙂

  6. 6 garāmgājējs februāris 16, 2008 plkst. 10:58 pēcpusdienā

    ou jē! šis ir labais 🙂
    par ‘vālderi’ viennozīmīgs PLUS (+) — turpmāk vairs nelauzīšu galvu vai tas katalogs, vai direktorijs/a 😀
    par ‘linumu’ vābše divi PLUSi 🙂 — žēl ka mūsu ‘terminologi’ ir ‘īsteni latvieši’… :/

  7. 7 tanstaafl februāris 17, 2008 plkst. 6:18 pēcpusdienā

    “Folderim” latviski ir, manuprāt, pilnīgi normāls nosaukums – “mape”. Šādos gadījumos kalks ir labāks par transkripciju (protams, es vispār iestājos par visu programmatūru ne-latviski).

    Vispār – “Baltās grāmatas” fragments ir pabaiss (“sešnītis” vai “šķiemiņš”, anyone?), es nebrīnos, ka šie vārdi nav izdzīvojuši nedz ar oriģinālo, nedz arī kādu citu nozīmi. Good riddance. Es gan nenoliedzu, ka gan jau ir arī vārdi, kas būtu piemēroti atdzimšanai jaunā veidolā.

    “Infrastruktūra” ir lielisks vārds, un normāli latviskojamu vārdu šāda latviskošana ir tikai atbalstāma. Ja būtu “linums” u.tml. brīnumi, cilvēkiem būtu jābeidz četru gadu terminoloģijas kursi, lai vispār iegūtu kaut kādu skaidrību par to, kā ko sauc.

    Starp citu “gailis” (“pistoles gailis”) ir tevis tik nīstais kalks; “baznīcas” izcelsmi māca pamatskolā, bet “brokastis” izcelsme vienkārši ir acīmredzama.

  8. 8 nuclearsecrets februāris 17, 2008 plkst. 10:13 pēcpusdienā

    tanstaafl: es negrasos un arī nemudinu aizstāt “folderi” ar “vālderi”, tas bija tikai piemērs, kā tas varētu izskatīties, ja to aizgūtu 19. gadsimtā. Ar to gribēju norādīt, ka jaunvārdos jāizvairās no nelatviskām skaņām. Ja gribas aizstāt, kā būtu ar “apcirkni”? 😀
    Man “Baltās grāmatas” fragments patika. Beauty is in the eye of beholder, kā saka. Un vārdi nav izdzīvojuši tādēļ, ka vidusmēra latvietis vairs pārlieku bieži nekā neauž. Ja zūd pats priekšmets, zūd arī vārds, kas to apzīmē.
    Cilvēki terminoloģiju mēdz apgūt tad, kad viņi par attiecīgo lietu mācās. Tāpēc nekādi četru gadu kursi papildus nav vajadzīgi. Ja cilvēks no attiecīgās lietas nekā nesaprot, viņu neglābs arī starptautiskā terminoloģija.
    Starp citu, prieks, ka cilvēki, kas pazīst mani vaigā, ņemas apgalvot, ka es nīstu kalkus. 🙂

  9. 9 blah februāris 18, 2008 plkst. 8:08 priekšpusdienā

    kāda jēga aizstāt ar aizguvumus ar “latviskiem” vārdiem, ja lielākā daļa “latvisko” vārdu ir tieši tādi paši aizguvumi no vācu/krievu/zviedru un citām valodām?

  10. 10 nuclearsecrets februāris 18, 2008 plkst. 8:48 priekšpusdienā

    blah: tāda, ka 1) kāpēc gan vairot aizguvumu skaitu;
    2) veci aizguvumi jau ir iegājušies valodā un tāpēc tiem vienmēr dod priekšroku, ja jāizvēlas, vai ieviest jaunu. Tos vairs neuztveŗ kā aizguvumus. Tā sakot, mazākais ļaunums. 🙂

  11. 11 tanstaafl februāris 18, 2008 plkst. 11:08 pēcpusdienā

    Par to “folderi” es vairāk garāmgājējam. Bet par terminoloģiju – lai arī nebūt neesmu nekāda ūberspeciāliste, datorlietās puslīdz orientējos (tik daudz, cik man nepieciešams). Taču: ļoti liela daļa latvisko datorterminu man neizsaka absolūti neko. Pieļauju, ka ir arī diezgan daudz datorspeciālistu, kas attiecīgajā terminoloģijā nebūt nejūtas kā zivs ūdenī.

    Kalki nenoliedzami ir uzjautrinoši, bet tādi teikumi kā “Ļaušu lasītājam pašam spriest, cik latviešu valodai piemēroti no angļu valodas „header“ un „footer“ kalkētie vārdi „galvene“ un „kājene“.” var samulsināt. (Starp citu, es nezinu, kā pareizi jāliek pieturzīmes, šāda veidā citējot veselu teikumu, un man tas nebūt netīk.)

  12. 12 msmarii februāris 20, 2008 plkst. 5:12 pēcpusdienā

    Ļoti labs raksts. Kad pirmo reizi iztulkoja Office latviski, es tulkotāju gribēju nošaut. Man ļoti vajadzēja vienam dokumentam header&footer, bet nekādīgi nespēju iedomāties, ka galvene&kājene ir tas, ko meklēju. Nospļāvos un gāju meklēt datoru ar nelatviskotu Office. Es uzskatu – ja nespēj jēdzīgi latviskot datorterminus, tad nevajag to darīt vispār.

  13. 13 niitro februāris 21, 2008 plkst. 10:00 pēcpusdienā

    Vai autoram ir versijas, kā normāli latviski tulkot header un footer?

  14. 14 nuclearsecrets februāris 21, 2008 plkst. 10:06 pēcpusdienā

    Nitro: nav, bet tas jau man netraucē aplikt citus 🙂 Pats bez bēdu esmu izlīdzējies ar “lappuses augšu un apakšu”, kas, protams, ir pārāk daudznozīmīgi un nopietniem tekstiem neder. Vispār slinkums aizbraukt līdz Rīgai, aiziet uz LNB un iemest aci kādā poligrāfijas mācību grāmatā, bet man ir lielas aizdomas, ka tur būs atbilde uz šo jautājumu.

  15. 15 Pēteris aprīlis 15, 2008 plkst. 10:08 pēcpusdienā

    Es domāju, ka 19.gs. darinātio vārdu ideja ir lielā mērā saistīta ar vācu valodas rakstības un izrunas atšķirību cik atceros h burts vārda vidū pēc patskaņa to pagarina v burts vārda sākumā lsās ka f uc. Tagad mūsu valodu ietekmē angļu valoda un tās izruna, kas vēl nav devusi valodai tik daudz vārdu un grmatiku kā vācu valoda senatnē.

  16. 16 edGars maijs 30, 2008 plkst. 6:00 pēcpusdienā

    Labs raksts, daudzviet piekrītu.
    Par 1. punktu šķiet valodnieki vispār piemirsuši 😦
    2. punktā pieminētais ar netiek izmantots pilnīgi 😦
    3. Punkts ir diktiņ pareizs, bet iespēja ka viss norit gludi ir tikai tad, ja gana attapīgi, asprātīgi un zinoši cilvēki būtu pie terminu darināšanas. Vienmēr esmu to uzskatījis par atbildīgu darbu.
    4. punktam piekrītu daļēji. No vārdu daudznozīmības vajadzētu izvairīties. Ar senvārdiem tas gan varētu būt citādi. Tie tiešām varētu tikai bagātināt un izskaistināt valodu.

    Valsts valodnieki un valodas kantori Latvijā ir pietiekamā skaitā, ja vēl viņi būtu aktīvi, uhh. Bet nav uhh. Šie klusiņām savu taku min 😦

  17. 17 nesvarigs jūnijs 18, 2008 plkst. 6:29 pēcpusdienā

    Daudzi jaunvārdi mūsdienās ir ne tikai smieklīgi, bet arī nevajadzīgi. Piemēram, kādēļ gludekli, televizoru, putekļu sūcēju ieslēdz, bet datoru sāknē? Kāpēc vārds ‘object’ tiek tulkots kā ‘vienums’? Kāpēc preces nepasūta, bet pasūtina? (Ja tas darīts tādēļ, ka ‘pasūtīt’ atgādina ‘pasūtīt piecas mājas tālāk’ vai ‘pasūtīt kakāt’, tad ‘pasūtināt’ izklausās pēc pastiprinājuma šai nozīmei, īsāk sakot, vēl muļķīgāk). Tik daudzi vārdi ir izveidoti kā sinonīmi esošiem. Vai, vēl sliktāk, ignorējot žargonu un/vai neoficiālu nozīmi, sanāk muļķīgi vārdi, ko nenosarkdams neizrunāsi – kaut vai ‘pal*istuve’ kā ‘Start menu’ tulkojums. Šausmas!

  18. 18 Ingus jūnijs 5, 2010 plkst. 8:26 pēcpusdienā

    nesvarigs:
    Par visu pārējo piekrītu, bet, ja nu smagi nemaldos, tad vārds “pasūtināt” nugan nav jaunvārds – to vairumā lieto ārzemju latvieši, tātad tas ir vārds, kas saglabājies vismaz no Latvijas laikiem 🙂


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s





%d bloggers like this: