Kāda starpība starp defisi, domuzīmi un īso domuzīmi?

Maz būs tādu latviešu, kam latviešu interpunkcija nesagādātu lielas grūtības. Protams, visgrūtākā pieturzīme latviešu valodā ir komats, kuŗa apgūšanai veltīta liela daļa pamatskolas un vidusskolas kursa. Jāpiebilst, ka diezgan nesekmīgi, jo komatus salikt lielākā daļa latviešu visviens nemāk. Es neloloju cerības, ka viens ieraksts tīmekļa žurnālā kādam iemācīs pareizi lietot komatus, tāpēc arī nemaz neķeršos tam klāt. Tā vietā gribētu aplūkot kādu citu interpunkcijas kļūdu, kas ir satriecoši izplatīta un kam piegriež niecīgi maz vērības, lai arī izlabot to nepavisam nav grūti.

Latviešu valodā ir divas pieturzīmes, kas izskatās mazliet līdzīgi — defise un domuzīme. Acīmredzot šīs nelielās līdzības dēļ cilvēki uzskata, ka nekādas atšķirības starp abām nav un vienu var aizvietot ar otru. Lai vēl vairāk sarežģītu lietas, angļu valodā lieto arī pieturzīmi, ko angliski sauc par en-dash un latviski laikam par īso domuzīmi. Jau tas, ka latviešu valodā šīs pieturzīmes apzīmējums nav pārāk bieži sastopams, skaidri liecina, ka latviešu valodā viņu neizmanto. Tomēr daudzi arī šo neesošo pieturzīmi pamanās sajaukt ar defisi vai domuzīmi. Kāda tad starpība?

1) Defise izskatās šādi: – . To izmanto ļoti reti:

a) sadalot vārdu zilbēs vai sastāvdaļās, piemēram, atsevišķu vārdu uzsvēršanai vai pārnešanai jaunā rindā (starp citu, pārnešanai jaunā rindā vārdus drīkst dalīt tikai pa zilbēm): Brauciet lēnāk. Lē-nāk.

b) dubultos uzvārdos (bet ne vārdos) un ģeogrāfiskos nosaukumos: Pēc prezidentūras beigām Vaira Vīķe-Freiberga nolēmusi pārcelties uz Papua-Jaungvineju.

c) dažreiz arī starp vairākiem vārdiem, kas apzīmē vienu lietu: Cīnīsimies pret pidaro-lezbo-eirokangaru režīmu! Te jāpiebilst, ka ar to nevajag aizrauties. Piemēram, „Tie nelieši Jāni sadauzīja zili melnu!“ var saprast arī bez defises, nevajag rakstīt „zili-melnu“.

2) Domuzīme izskatās šādi: — . To izmanto daudz biežāk. Ir kāds ērts likums, kā noteikt, kur jāliek domuzīme: ja kaut kur gribi likt defisi, padomā, vai tas ir viens no minētajiem trim gadījumiem. Ja nē, tur ir jāliek nevis defise, bet domuzīme.

Ja gribas izvērstāk, domuzīmi lieto:

a) izlaista vārda vietā: Kefīrs — garšīgs un veselīgs dzēriens.

b) lai uzsvērtāk nodalītu teikuma daļas: Es jau neko — valdība pie visa vainīga.

c) lai atdalītu paskaidrojošus, vispārinošus vai precizējošus vārdus: Divas lietas — alu un degvīnu — nekad nevajag lietot kopā.

d) lai atdalītu pielikumu ar apzīmētājiem: Mūsu prezidents labi pārzina Satversmi — Latvijas pamatlikumu.

e) atkārtojuma priekšā: Dod mums visu — pilnīgi visu.

Ja gribas vēl, varat paši līdz galam izlasīt B. Ceplītes un L. Ceplīša ļoti aizraujošajā grāmatā „Latviešu valodas praktiskā gramatika“, no kurienes arī ņemti (ar dažām izmaiņām) minētie lietošanas noteikumi. Bet ceru, ka domu sapratāt.

3) Īsā domuzīme izskatās šādi: – . Latviešu valodā to nelieto, un netici Microsoft Word, kas tev apgalvos pretējo (šī programma to cenšas lietot domuzīmes vietā).

Nu lūk, nav nemaz tik grūti. Atkārtosim vēlreiz: defise nav domuzīme, viena otru nevar aizstāt, un domuzīmi lieto daudz biežāk. Defisi lieto trijos gadījumos: lai sadalītu vārdus, lai rakstītu dubultus uzvārdus un ģeogrāfiskus nosaukumus un lai apvienotu vārdus. Visos pārējos gadījumos, kad gribas rakstīt defisi, jālieto domuzīme.

Vēl dažas piezīmes par defisēm un domuzīmēm datoros. Noteikti būsit ievērojuši, ka uz datora klaviatūras ir tikai defise. Ja ir slinkums vai lietotajam šriftam nav domuzīmju, domuzīmi var aizstāt ar divām defisēm, ko raksta bez atstarpēm. Ja slinkuma nav un lieto Windows, nospied Alt un, turot Alt nospiestu, uzraksti 0151. Ja tu lieto MacOS tad, pirmkārt, apsveicu, un, otrkārt, nospied vienlaikus Shift, Option un – . Abos gadījumos dabūsi domuzīmi.

Advertisements

47 Responses to “Kāda starpība starp defisi, domuzīmi un īso domuzīmi?”


  1. 2 fedja janvāris 21, 2008 plkst. 2:51 pēcpusdienā

    kakaja huju razņica
    žopa iļi zadņica?

  2. 3 nuclearsecrets janvāris 22, 2008 plkst. 10:17 priekšpusdienā

    Redziet, Fjodor, tas stipri vien atkarīgs no tā, kur un ko Jūs rakstāt. Ja Jūs rakstāt sludinājumu par to, ka pārdodat grūsnu kazu, un publicējat to savā reģionālajā laikrakstā “Muhosranskas Vēstnesis”, droši vien nav lielas starpības, kādas pieturzīmes lietojat un kā Jūs dēvējat pakaļu. Bet, ja Jūs esat gana lielas izdevniecības korektors un Jums atnes labot grāmatu, kuŗu lasīs daudz vairāk cilvēku nekā lasa Jūsu “Muhosranskas Vēstnesi”, tad Jums šīs pieturzīmes tomēr vajadzētu atšķirt. Bet kur nu grāmatas — pie mums pat pieminekļos un plāksnēs pie māju sienām pamanās rakstīt domuzīmes vietā defisi.

  3. 4 Antuanete janvāris 22, 2008 plkst. 1:05 pēcpusdienā

    Mēģināju ar to Alt un cipariņiem, wordā nestrādā. Tad tā domuzīme, ko words uztaisa no defises pēc tam, kad aiz tās ierakstīts kāds teksts, nemaz nav īstā domuzīmē, bet en-dash?

  4. 5 nuclearsecrets janvāris 22, 2008 plkst. 5:42 pēcpusdienā

    Nē, nav gan. Apskati jebkuŗu grāmatu, kas izdota pirms datoriem (tas ir, pirms 1990.) — tur ir pareiza interpunkcija, un arī domuzīmes tur ir gaŗākas (ja gribam kļūt tehniski — tikpat gaŗa cik m burts. Angliski tāpēc viņu sauc par m-dash, atšķirībā no n-dash, kas ir tik gaŗa cik n.) Wordā var arī ņemt Insert Character, uzmeklēt un ielikt. Pēc tam var iekopēt un pēc tam Ctr-V tur, kur vajag. Vai ar vienkārši ļaut, lai viņš saliek n-dash un pēc tam ar Replace All aizvietot visus n-dash ar domuzīmēm.

  5. 6 guntisdk janvāris 23, 2008 plkst. 9:32 priekšpusdienā

    Ar domu zīmēm ir visai slidena lieta. Tāpēc tiem, kam problēmas ir izlemt – likt komatu vai nelikt – aizstāt to ar domu zīmi.

  6. 7 poga janvāris 23, 2008 plkst. 8:46 pēcpusdienā

    Paldies par rakstu.

    Šobrīd tieši mēģinu izprast domuzīmju un defisu lietojumu. Saskaros ar n-tajiem neskaidrajiem jautājumiem, varbūt tu vai kāds tavs lasītājs zin:

    * Defise vārdu savienojumā “sekretāre-referente” (kas pārsvarā tiek lietots, vismaz internetā atrodamajos dokumentos — vai nu ar atstarpēm, vai bez, bet defise ir). Vienā no pareizrakstības grāmatām atradu, ka tomēr neko neliek “starp lietvārdiem, kas saistīti atributīvajās (apzīmētāja) atttieksmēs” (liek tikai starp tiem, kas nav saistiti atributīvajās attieksmēs, piemēram, pirkuma-pārdevuma līgums). Pareizi? (Pēc n-to latviešu valodas grāmatu aplūkošanas vairs nekam neticu.)

    * Īsās un garās domuzīmes lietojums. Katrā laikrakstā un grāmatā atšķiras izmantotā domuzīme. Īsā domuzīme ir vairumā (pat pareizrakstības grāmatās, dažās pat pamanās lietot abas pilnīgi identiskos gadījumos blakus rindkopās). Kur var atrast pamatojumu tieši garās domuzīmes lietošanā?

    * Mēģinot atrast vienotu veidu kā noformēt dokumentus, atradu diezgan sakarīgus noteikumus no Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja — http://publications.europa.eu/code/lv/lv-4100000.htm —, kur tiek ieteikts kā vienotājdomuzīmi lietot tomēr īso domuzīmi (http://publications.europa.eu/code/lv/lv-4100107.htm). Varbūt tev ir kāds viedoklis, kā šādos gadījumos labāk? Vai vienkārši aizmirst par īsās domuzīmes eksistenci tekstos latviešu valodā? Un galu galā &emdash; vai ir kāda iestāde, kur var griezties, lai precizētu šādus jautājumus? Varbūt ir kāds viedoklis par http://mrserge.lv/2007/08/09/pareizrakstibas-nodarbibas-1-par-tam-«stripinam»/ izteikto viedokli?

    * Varbūt ir viedoklis, sapratne par pareizu pēdiņu lietojumu? Ar domu — kad tiek lietots apaļās (“”) un kad (stūrainās) «»? Šobrīd esmu saskārusies ar to, ka iespiestā tekstā var lietot abas, rokrakstā tikai apaļās, bet bez sīkāka paskaidrojuma.

    Ceru, ka ļoti neapgrūtināju ar jautājumiem 🙂

  7. 8 nuclearsecrets janvāris 24, 2008 plkst. 6:41 priekšpusdienā

    Liels paldies par jautājumiem. Ar prieku mēģināšu atbildēt.

    * Šī ir ķēpīga lieta, jo te skaidri redzama krievu valodas ietekme (tur defisi starp vārdiem liek bieži un labprāt). Ja būtu 30. gadi, tad es droši teiktu, ka defises starp “sekretāre-referente” nav. Tagad laikam gan jāskatās, kā pieņemts šādos tekstos rakstīt: ja lietišķajā valodā tā iegājies, droši vien jau var atstāt. Galu galā, valoda mainās.

    * Par īsās domuzīmes pastāvēšanu pirms datoru ēras nojauta tikai poligrāfi; vidusmēra latvietis neko par tādu domuzīmi nezināja. Visās pirmsdatoru laika pareizrakstības grāmatās minētas tikai un vienīgi gaŗās domuzīmes un visur lietotas tikai gaŗās domuzīmes. Manuprāt, tas ir gana nopietns pamatojums. Īsā domuzīme ir aizgūta no angļu valodas, kur kādam šķita, ka m-dash izskatoties pārāk vecmodīgi, gluži kā no 19. gadsimta. Viņiem par to bija asas debates, un rezultātā daži nolēma to lietot, citi nē. Mums nekādu debašu nav bijis, tādēļ neredzu pamatojuma, kādēļ lauzt tradīciju, kas pastāvējusi kopš pašiem latviešu grāmatiespiešanas pirmsākumiem.
    Īsās domuzīmes tik tiešām ir biežāk sastopamas, kas, manuprāt, ir skaidra kļūda — latviešu grāmatās vispār ir daudz kļūdu. Tas saistīts ar datorsalicēju analfabētismu: vidusmēra latviešu datorsalicējs kaut cik pārzina salikšanas programmu, taču viņam ir diezgan vāra nojausma par salikuma pamatprincipiem un jo vairāk par latviešu grāmatu tradīcijām. Es ieteiktu skatīties, kā saliktas pirmsdatoru grāmatas — tad tomēr cilvēkiem tas bija jāmācās.
    Vārdu sakot — īsā domuzīme latviešu valodā nekad nav lietota un parādījusies tikai pēdējo 10-15 gadu laikā datorsalicēju kļūdas dēļ. Tādēļ domāju, ka tās lietošana nav pamatota.

    * Sākumā arī angļu valodā īso domuzīmi lietoja tikai kā vienotājdomuzīmi. Pēc tam sāka lietot visur. Minētie noteikumi attiecas tikai uz ES dokumentiem, kur viņi cenšas ieviest vienotu stilu visām valodām. Mans viedoklis būtu: īsā domuzīme nekādā gadījumā nav obligāta. Ja ļoti, ļoti grib, to varbūt var lietot kā vienotājdomuzīmi, lai arī nebūs nepareizi likt defisi. Citos gadījumos tās lietošana nav pamatota. Turklāt — un šo der ielāgot — jāievēro viens noteikts lietošanas veids. Ja īso domuzīmi nelietojat, tā nevar pēkšņi parādīties starp dažiem vārdiem, ja lietojat kā vienotājdomuzīmi, tad visur. Nekādā gadījumā nedrīkst vienā rindkopā lietot vienu, otrā otru.
    Par Mr. Serge prieks, ka kāds cits arī šīm lietām pievērš uzmanību. Vispār piekrītu, ar piebildēm:
    a) pirms un pēc domuzīmes tomēr vajadzētu atstarpes — tā latviešu valodā pieņemts jau no vecās drukas laikiem;
    b) diez vai domuzīmi var izmantot par mīnusu, šeit būtu piemērotāka īsā domuzīme;
    c) mans ieteikums ir īso domuzīmi nelietot vispār, bet, ja ļoti grib, tad var tikai kā vienotājdomuzīmi;
    d) latviešu valodā pēdiņas ir „“, nevis «». Kas arī noved pie pēdējā jautājuma.

    * Latviešu valodā jau no vecās drukas laikiem līdz pat padomju okupācijai lietotas šādas pēdiņas: „“. Apakšā no diviem komatiem, augšā tas pats, tikai apgriezts otrādi. Tās tad arī būtu pareizās latviešu pēdiņas. Piebildīšu, ka arī es pats to ne vienmēr ievēroju, bet tomēr cenšos. Stūŗainās pēdiņas ir kārtējais aizguvums no krievu valodas; tur tādas plaši lieto, jo tās labi saskan ar kirilicas stūŗainajiem burtiem. Tomēr nav nekāda iemesla, kādēļ tās lietot latviešu valodā. Arī pēdiņas ”” latviešu valodā nelieto.

    Tātad: mans viedoklis ir tāds, ka latviešu valodā jau pastāv pareizrakstības principi un grāmatu salikuma tradīcijas, un nav nekāda pamata to visu neievērot vai aizstāt ar kaut ko jaunu tikai tādēļ, ka citās valodās tā dara.

    Ceru, ka kaut mazliet paskaidroju, nevis saputroju visu vēl vairāk 🙂

  8. 9 Antuanete janvāris 24, 2008 plkst. 8:40 priekšpusdienā

    Iemesls, kāpēc “īstā” domuzīme datorsaliktajos tekstos nefigurē un arī nefigurēs (vismaz dokumentos un sarakstē, grāmatās gan jau var ievērot), ir neērtā pielietošana un arī tas, ka kopš datora ieviešanās ikdienas lietošanā visi pieraduši pie īsajām domuzīmēm. Katrā ziņā kolēģei liekas, ka garā domuzīme izskatās slikti 🙂
    Btw, wordā ar minēto Alt + 0151 kombināciju nekas nesanāk, manējā strādā 2015, Alt+x vai Alt+Ctrl+num- (nezinu, kāpēc diviem vienādiem simboliem ir dažādi īsinājumtaustiņi). Abējādi ir diezgan neērti.

  9. 10 nuclearsecrets janvāris 24, 2008 plkst. 12:51 pēcpusdienā

    Dīvaini. Man pašam ir Makintošs, bet es uz PC arī mēģināju, kā ieteicu, strādāja. Es gan Wordā nemēģināju.
    Par neērtumu nezinu. Latviešu burtus arī ir pagrūti ievadīt, bet tomēr cilvēki to dara, nevis raksta ar aa un nj. Ja pierod, nav nemaz tik neērti. Un par to, ka izskatās slikti — tas nu ir gaumes jautājums, man atkal īsā domuzīme duŗas acīs, uzreiz šķiet, ka kaut kas nav tā. Bet vispār jau es būšu laimīgs, ja cilvēki kaut vai īso domuzīmi iemācīsies no defises atšķirt 🙂

  10. 11 nitro janvāris 24, 2008 plkst. 9:42 pēcpusdienā

    Tagad uztvēru pirms laiciņa pie manis rakstīto atsauksmi par domuzīmēm 🙂 Paldies par skaidrojumu.

    Vienlaikus šis ir stāsts par to, cik tehnoloģijas efektīvi vienādo rakstības pēc viena parauga. Ja Word (un, pieļauju, arī citas programmas) divas defises pārveidotu par domuzīmi, par domuzīmes izzušanu nebūtu jāuztraucas. Savukārt tagad — ja nezinu, tad ļauju Word pašam izlemt. Līdzīgi ar pēdiņām — pirms Office XP visas pēdiņas bija tikai “”, savukārt vismaz šajā ziņā Microsoft ir nācis solīti pretim un piedāvā latvisko variantu („”).

    Man ar PC arī kombinācija Alt + 0151 nedarbojas.

  11. 12 Grrr janvāris 26, 2008 plkst. 11:16 priekšpusdienā

    Izplatītākajās un nopietnākajās dokumentu rakstīšanas programmās, cik zinu, visās ir speciālas taustiņu kombinācijas garajai un īsajai domuzīmei.

    Word-ā, ja nemaldos Ctrl+Alt+= un Ctrl+Alt+-, vai varbūt Ctrl+Shift.

    To var apskatīties kaut kur pie Insert Special Characters; mājās lietoju OpenOffice, tāpēc diemžēl nevaru pateikt precīzāk.

    OpenOffice lieto Ctrl+Alt+- īsajai un Ctrl+Alt+Shift+- garajai domuzīmei.

    Jāpiemin arī, ka jebkurā no šīm programmām taustiņu kombinācijas var mainīt pēc sirds patikas.

  12. 13 mcenroy janvāris 28, 2008 plkst. 10:55 priekšpusdienā

    autor, kāpēc tu lieto “r” ar mīkstinājuma zīmi? no gramatikas viedokļa, cik noprotu, tas ir gadījumā, ja burts “r” atrodas starp patskaņiem, un tā rakstīja līdz pagājušā gadsimta vidum un mūsdienās tā vairs nedara.

  13. 14 fedja janvāris 28, 2008 plkst. 12:13 pēcpusdienā

    droši vien tāpēc, ka viņš nezin gramatiku

  14. 15 nuclearsecrets janvāris 29, 2008 plkst. 2:51 pēcpusdienā

    Makenroj, nepareizi nojaut. Tas nav vis tad, ja burts “r” atrodas starp patskaņiem, bet gan tad, ja tur ir līdzskaņu mija. Piem., “smelt” — “smeļu” taču ir, vai ne? Tad arī “bērt” — “beŗu” jābūt. Citādi sanāk izņēmums, kas rada tālākas kļūdas. Piemēram, pat ja nelieto ŗ, vārdā “beru” jābūt šaurajam e. To bieži mēdz piemirst.
    Tālāk taisnība, 1945. gadā Padomju Latvijā tik tiešām šo burtu atcēla. Bet vairs jau nav Padomju Latvija, vai ne?

  15. 16 Grrr janvāris 29, 2008 plkst. 9:33 pēcpusdienā

    Pilnīgi sistemātiska valoda būtu tikpat nelietojama kā pilnīgi patvaļīga un anarhiska. Tāpēc bez papildus argumentācijas vienādot izņēmumu ar kļūdu valodas jomā diez vai būtu pareizi.

  16. 17 krelin janvāris 29, 2008 plkst. 9:53 pēcpusdienā

    Ou, nemaz nezināju par tādu lietiņu, kā defisi, taču lietojis jamo esmu, gadās ko uzsvēr tieši tā un ne citādāk. Vispār jau pareizrakstībai pievēršu visai lielu uzmanību, gan nezinu, cik labi tas izdodas…

  17. 18 snadis februāris 1, 2008 plkst. 11:53 pēcpusdienā

    Lietojot Alt+0151, ciparus jāievada no ciparu tastatūras, nevis no klaviatūras augšējās rindas.

  18. 19 msmarii februāris 2, 2008 plkst. 7:18 pēcpusdienā

    Nezinu, man šķiet, ka Wordā viss ir kārtībā ar defisi un domuzīmi. Uzraksti vārdu, nospied atstarpi, nospied svītriņu, nospied atstarpi, uzraksti vārdu, nospied atstarpi un svītriņa iztiepjas līdz domuzīmes garumam. Varbūt jāsāk ar lineālu mērīt, vai tā svītriņa, kas skaitās domuzīme ir tikpat gara cik m burts… Tāda kā putraimu skaitīšana kamēr Āfrikā bērni mirst badā.

  19. 20 godiigais februāris 19, 2008 plkst. 5:23 pēcpusdienā

    runaajot par peedinjaam — taas jau arii ir nepareizas shobriid Wordaa.
    Pareizi ir kad peedinjas atverot ir abi mazi deviitnieki un aizverot abi mazi seshinieki. piem.: „kurpe“.
    taa tachu ir!
    Un iisaa domuziime ko piedaavaa Words ir pienjemama un lietojama kaa miinuss ziime, jo it tik pat gara cik plus.

  20. 21 msmarii februāris 20, 2008 plkst. 4:59 pēcpusdienā

    2007.gada Offisā ir latviskās pēdiņas kā tavā kurpes piemērā.

  21. 22 m_adara marts 11, 2008 plkst. 11:59 priekšpusdienā

    Man ir jautājums par adreses rakstīšanu- par domuzīmju un defisu lietošanu.

    Pie LV-1050 un pie adrese 35-306 ir domuzīme, bet pie vārda e-pasts??
    Lūdzu, atbildiet!

  22. 23 nuclearsecrets marts 11, 2008 plkst. 2:00 pēcpusdienā

    m_adara: starp cipariem pieņemts likt defisi. Tā raksta arī indeksus (var pārbaudīt Latvijas Pasta mājaslapā). Arī e-pasts raksta ar defisi, jo šeit vārda pirmā zilbe atdalīta, lai uzsvērtu, ka tas nav parastais pasts. Tātad visus trīs piemērus raksta ar defisi.

  23. 24 m_adara marts 12, 2008 plkst. 2:50 pēcpusdienā

    Man redaktore ir salikusi domuzīmes starp cipariem un LV.. Hmm!

  24. 25 knakts marts 28, 2008 plkst. 10:32 pēcpusdienā

    Pirmo reizi dzirdu un redzu, ka latviešu valodā pēdiņas ir „“. Rakstot ar roku, vienmēr esmu lietojis „”, un par tādām parastās taisnās pēdiņas, kā minēja nitro, pārsvērš arī “MS Office” autokorektors (par jaunāko versiju nezinu).

    Angliski laikam lieto “”, līdz ar to man “ jebkurā gadījumā izskatās pēc atverošās, nevis aizverošās pēdiņas un „“ izskatās dīvaini.

    Un stūrainās pēdiņas varbūt arī ir ienākušas līdz ar krievu valodu, bet tās pilnīgi noteikti tiek lietotas arī valodās ar latīņu burtiem. Kā minēts rakstā “Interpunkcijas attīstība” (http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/4nodalja/citati/16lielazaljalabojama.htm), franču valodā stūrainās pēdiņas tika lietotas jau 16. gs., kā arī tās lieto, piemēram, vācu valodā, tikai otrādi: »«.

    Man jau likās, ka stūraino, apaļo vai taisno pēdiņu izvēle interneta vidē (tādā, ko aplūko uz ekrāna) notiek atbilstoši pirmkārt tam, kā pēdiņas izskatās uz ekrāna (nevis cik stūraini ir attiecīgā alfabēta burti). Man gan pašam par to nav skaidra viedokļa, tāpēc gribēju pameklēt kādus viedokļus internetā (tā es arī nonācu līdz šai lapai).

    “Apollo.lv”, piemēram, lieto stūrainās pēdiņas. “TvNet.lv” lieto taisnās pēdiņas. “Delfi.lv” lieto taisnās pēdiņas tekstā, un taisnās vienpēdiņas virsrakstos (iespējams, tāpēc, lai treknrakstā tās neaizņemtu mazāk vietas). Manuprāt, apaļajām pēdiņām (lai kurš no trim mana komentāra sākumā minētajiem variantiem tas arī nebūtu) ir vieta tikai drukātajos materiālos, jo uz ekrāna tās bieži vien izskatās diezgan neglīti (atkarībā no fonta un burtu izmēra).

    Runājot par domu zīmēm un defisēm. Paldies par apkopojošo skaidrojumu, to noteikti ņemšu vērā. Tomēr ko jūs domājat par tiešo runu? Es pēdējā laikā tiešo runu ievadu ar garo domuzīmi, bet, ja tiešās runas ietvaros ir jāliek domuzīme, tad lieku īso — lai var atšķirt, vai tā ir domuzīme vai tiešās runas beigas.

    Tas varētu būt līdzīgi tam, kā vienpēdiņas var lietot pēdiņu vietā, ja jau pēdiņās ietvertā tekstā parādās vārdi, kas vēl paši jāliek pēdiņās.

  25. 26 knakts marts 28, 2008 plkst. 10:54 pēcpusdienā

    P.S. Un es, starp citu, šajā komentārā pats lietoju taisnās pēdiņas. Par angļu apaļajām tās acīmredzot pārveidojis “WordPress”… :\

  26. 27 tanstaafl aprīlis 7, 2008 plkst. 12:51 pēcpusdienā

    Nuclearsecrets, starp cipariem nav vis pieņemts likt defisi, bet gan vienu no garākajām (ja nemaldos, vidējo).

  27. 28 Nikita jūnijs 6, 2008 plkst. 10:40 priekšpusdienā

    Latviešu valodas pēdiņas:
    — līdz 1940 — „vācu“,
    — no 1940 līdz 1991 — «franču» un „vācu“,
    — no 1991 — „poļu” un “taisnas”.

    Word liek nepareizas poļu pēdiņas.
    Diemžēl, pēdējā laikā arī daudzas tipografijas lieto automatisko aplaušanu ar angļu valodas tipografiskiem standartiem, vai pavisam bez tipografikas pārbaudem. Ko runāt par online-izdevumiem.

  28. 29 N.R. Decembris 18, 2008 plkst. 1:22 pēcpusdienā

    Kāds tur Word, tas jau nav pie vainas. Problēma ir tajā ka šitas – ir tas ko es varu uzspiest uz klaviatūras nelietojot shift+alt, kas ir sarežģīti un par ko es uzzināju tikai šodien. t.i. – un – vajadzētu apmainīt vietām klaviatūras izkārtojumos.

  29. 30 Daugavpils janvāris 15, 2009 plkst. 1:32 pēcpusdienā

    Ļoti labs raksts, tikai piemirsti daži defises lietojuma gadījumi:
    *) burtkopu vai vārda daļu izlaidumu saīsinājumos, piemēram:
    b-ka (bibliotēka), pr-js (priekšsēdētājs), f-ka (fabrika);
    *) ar defisi piesaista gadskaitļu pēdējos ciparus pie dažādu ikgadēju kultūras un sporta pasākumu nosaukumiem, piemēram:
    Klāt konkurss “Diapozitīvs-86”.

  30. 31 Korektors janvāris 21, 2009 plkst. 12:06 pēcpusdienā

    Paldies, ļoti vērtīgs raksts.

    Bet jautājums: ja domu zīmi izmanto, līdzīgi kā piemērā
    “Divas lietas — alu un degvīnu — nekad nevajag lietot kopā.”,
    taču aiz otras domu zīmes kautkāda iemesla dēļ jāliek komats, piemēram
    “Šodien satiku muzikantus — sešus mazus bundziniekus —, kas jāja pe ceļu bungodami.”
    Jautājums – vai to otru domuzīmi ir tur jāliek, vai arī komats tā kā atceļ iesprausto precizējumu.

  31. 32 Viesis februāris 4, 2009 plkst. 6:50 priekšpusdienā

    > ja gribam kļūt tehniski domuzīme ir tikpat gara cik m burts

    Te manuprat ir problema ar Word un PC. Uz PC rakstot pareizo domuzimi (Alt 0151, Ctrl Alt -) ta paradas redzami garaka ka lielais M burts un tiesam neizskatas pievilcigi. Ieks Word tas ta ir visos pamata fontos. Tapec ari es to nelietoju un sev pienemu par pareizu Word piedavato labojumu (kas vizuali ir gandriz tikpat gars ka mazais m burts). Iespejams ar laiku ari mes pienemsim ka m-dash izskatas vecmodigi un lietosim n-dash. Tapat ka nelietojam vairs mikstinato r burtu. Laiki mainas un valodas ari.

  32. 33 Mr. Serge marts 4, 2009 plkst. 11:04 priekšpusdienā

    Par pēdiņām es nekad nepiekritīšu, jo pareizu pēdiņu lietojums latviešu valodā ir tieši stūrainās:
    1932. gads.

    Kaut kur ap to pašu laiku krievu mašīnrakstītos tekstos vispār nelietoja pēdiņas, bet gan slīpsvītru, jo pēdiņas kā tādas nebija kirilicas mašīnrakstīšanas izkārtojumā:

    Rekur ir vēl viens piemērs latviešu valodai 1940. gadā:

    Daudz vēlāk parādījās universālās pēdiņas, kuras vienlaicīgi varēja izmantot arī zinātniskajā pierakstā mērvienības apzīmēšanai un neprasīja iekļaut mašīnrakstīšanas alfabetā divus, bet gan tikai vienu simbolu

    Vēl ievērības cienīgs ir resurss http://www.perodika.lv
    Atcerēsimies, ka tajā laikā vietējie redaktori ieguva izglītību vienīgi Pēterburgas vai Vāczemes skolās, no kā arī sekoja izpratne par periodikā izmantojamo pierakstu.

  33. 34 sas marts 4, 2009 plkst. 10:52 pēcpusdienā

    sho veertiigo ierakstu vajadzeetu papildinaat ar informaaciju par tukšumvietu, jeb speisu, pareizu izlikshanu abaas pusees visaam trim domu-defišu-īso-domu-zīmēm… un peec tam 1:1 publiceet naakamajaa graamataa pamatskolaam.

  34. 35 LyrfeeL marts 9, 2009 plkst. 1:51 priekšpusdienā

    Sas – domuzīmi starp diviem vārdiem ar tuksni, speisu jeb pusatdali (maketēšanā) neatdala gadījumos, kad domuzīme nozīmē “no-līdz”, piem., “Maršruts Rīga-Maskava”, pārējos gadījumos izmanto to speisu.
    Defisi vispār nekad neliek ar atstarpēm.
    Īso domuzīmi jeb mīnuszīmi, maketējot no skaitļa atdala ar minimālo atstarpi, jeb ceturtdaļatdali, jeb Ctrl+Shitf+t, ja tagad pareizi atceros, bet tas arī tikai maketēšanas programmās, I guess

  35. 36 arnika marts 11, 2009 plkst. 10:03 priekšpusdienā

    Ļoti noderīgs rakstiņš.
    Man radās jautājums par šādu domuzīmes/defises lietojumu:

    20. — 30. gados / 20. – 30. gados / 20.-30. gados

    Kā pareizāk?

  36. 37 Jens marts 31, 2009 plkst. 8:52 priekšpusdienā

    Bet kads sviests par pedinjam ir sarakstits seit:

    http://publications.europa.eu/code/pdf/000300-PIV-lv-2007.pdf

    ES ir izdomajusies savu pareizrakstibu…

  37. 39 h.cha Decembris 10, 2009 plkst. 12:54 pēcpusdienā

    Viss ir ļoti vienkārši, es vados pēc šāda “īkšķa” likuma –
    lietot īso domuzīmi (en dash), kad nav ilgi jādomā, bet garo (em dash), kad ilgāk jāpadomā 🙂

  38. 40 Elīna aprīlis 4, 2011 plkst. 11:10 pēcpusdienā

    Sveiks, Didzi!

    Varbūt vari palīdzēt tikt skaidrībā ar to, kad pēc punkta ir jāliek atstarpe, bet kad — nav!
    Piemēram, kurš variants pareizs — 5.aprīlis vai 5. aprīlis? E.Dārziņš vai E. Dārziņš? Protams, atstarpe ir jāliek aiz punkta, kas norāda uz teikuma beigām, bet citos gadījumos reizēm nesaprotu, kā ir pareizi un kur apskatīties, lai to uzzinātu!
    Izlasīju šo ierakstu par domuzīmēm, kas man arī bija ļoti noderīgs, un nolēmu pajautāt to Tev!

    • 41 guncha novembris 9, 2011 plkst. 9:24 priekšpusdienā

      Elīna, viennozīmīgi jāliek atstarpe. Pareizi ir 5. aprīlis un E. Dārziņš.

      • 42 lapimaa Decembris 15, 2011 plkst. 10:39 pēcpusdienā

        Runājot par atstarpi aiz punkta. Tas, ka datumos raksta 5.aprīlis ir atkal saistīts ar ērtību un Wordu, jo Words mēdz pēc punkta automātiski pārvērst mazo burtu par lielo sākuma burtu. Kad strādāju LETĀ, tad tur bija prasība neatstāt atstarpi aiz punkta, rakstot datumu vai citus kārtas skaitļvārdus teikuma vidū. Es tomēr parasti, kad nav jāsteidzas, šādos gadījumos lieku atstarpi.
        Un runājot par defisēm un domuzīmēm – varbū ir laiks kļūt mūsdienīgākiem? Man sanāca smiekli, kad nesen no korektora saņēmu savu tulkojumu, kur “-” bija pārvērsti par “–“. Par tulkotāju strādāju jau 7 gadus un šī bija pirmā reize, kad ko tādu redzēju. Latviešu valodnieki un valodnieki vispār nesaprot, ka valoda ir tāda, kāda to runā un lieto, nevis tāda, kādu to grib redzēt viņi. Un manuprāt latvieši zina gan, kas ir domuzīme, drīzāk nezina defisi, citiem vārdiem sakot, defise tiek lietota, domājot par domuzīmi.

  39. 43 Garnadzis Decembris 15, 2011 plkst. 11:35 pēcpusdienā

    LETA, šmeta… tas, ka organizācija tāda galvena, nebūt nenozīmē, ka tur obligāti saprot kā pareizi noformēt dokumentus. Jebkuram dokumentu autoram jāielāgo, ka pastāv gan parasta atstarpe gan nelūstošā atstarpe. Kā nu kuram tekstu redaktoram tā rakstās, bet praktiski jebkurā vidē ir iespējams dabūt atstarpi, kas neļausies tekstam pa kreisi un pa labi nonākt dažādās rindās. Piemēram, MS Word tā iegūstama ar Ctrl+Shift+Space.

  40. 45 Ints Balodis aprīlis 18, 2017 plkst. 9:21 priekšpusdienā

    Cik atminos, vismaz pēdējos 10 vai 15 gadus lietoju šajā rakstā minēto domuzīmi, bet, lai ērtāk ikdienā, esmu Word automātiskajā labošanā ielicis, ka divas defises automātiski aizvietojas ar domuzīmi. Tālāk tas strādā visās MS Office programmās, kuras tad nu arī ikdienā lietojamas. Man šis risinājums šķiet pagalam parocīgs …

  41. 46 Mākonis aprīlis 27, 2017 plkst. 8:40 priekšpusdienā

    Nekas nesanāca ar Alt un tiem cipariem.Domu zīmi neprotu uzrakstīt.


  1. 1 Domuzīme vai defise – kas ir kas? | Latviešu valodas gramatika Atsauces paziņojums par augusts 19, 2011 plkst. 6:31 pēcpusdienā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s





%d bloggers like this: