Komentāri par: Jūras krupim grāvī nemaz tik grūti nav

No: Aigars Brūvelis

Aigars Brūvelis — Sun, 15 Nov 2009 06:01:24 +0000

Mans Opaps man joprojām runā ŗ – daudz esmu dzirdējis, ja jārunā, tad pēc sajūtas varu kaut kā attiekties, ka ŗ ir jābūt Latviešu valodā.

No: asdfg

asdfg — Mon, 12 Oct 2009 15:13:06 +0000

haha “i vīdūklis” šis labs DD

No: nuclearsecrets

nuclearsecrets — Fri, 20 Mar 2009 12:42:53 +0000

Rūdasvīr — ja jau lokāmi, kā tad viņus citādi locīsi? Īpašības vārdiem ir tāds pats locījums kā lietvārdam, ar ko tie saskaņojas, savukārt vietniekvārdi aizstāj vai nu lietvārdu, vai īpašības vārdu — un arī viņus loka tāpat. Pamatā, protams, jā — locījumi ir lietvārdiem, bet arī tiem īpašības vārdiem, kas ar viņiem saskaņojas, un vietniekvārdiem, kas viņus aizstāj.

5 — nemaz jau ar tik vispārpieņemta vēl nav, vēl jau to uzskata par valodas kļūdu un cenšas apkarot. Bet droši vien tas ir uz palikšanu, jā.

Cyxob — paldies

No: cyxob

cyxob — Thu, 19 Mar 2009 20:09:56 +0000

kū var rīt! tfu!
lobs roksts! ir atsauces, argumenti i vīdūklis. pats ar ŗ naraksteišu, bet palaseit beja dyžan pamōcūši.

No: OreMan

OreMan — Thu, 19 Mar 2009 17:27:33 +0000

Nu jā, vietniekvārds, sajaucu

Tas, ka tie ir lokāmi, tas jau skaidrs, tikai man likās, ka tad nav runa par tādiem jēdzieniem kā nominatīvs, ģenitīvs utt, jo tie piederas tikai lietvārdiem. Nu nezinu, varbūt kļūdos, bet šeit arī par nominatīvu teikts, ka tā ir tieši LIETVĀRDA locīšanai paredzēta forma – http://termini.lza.lv/term.php?term=nominat%C4%ABvs&list=nominat%C4%ABvs&lang=LV

No: 5

Thu, 19 Mar 2009 14:32:17 +0000

‘agrāk e darbības vārdos runāja šauri tad, kad tam sekoja mīkstināts līdzskanis, piemēram, es ceļu, viņš ceļ un arī es beŗu, viņš beŗ. Tagad jāatceras izņēmums: ja tam seko mīkstināts līdzskanis vai r (jo to vairs nemīkstina). Protams, valodas lietotājiem izņēmumi pārlieku nepatīk, tāpēc e šajos vārdos arvien biežāk izrunā plati, tā radot jaunu valodas kļūdu.’

tur jau tā lieta, ka tagad to ‘e’ izrunā plati, nesāks jau visa Latvija pēkšņi runāt atkal ar šauro ‘e’ tā vietā un attiecīgi arī ‘ŗ’. tā kā tā ‘valodas kļūda’ ir iegājusies un pārtapusi par vienkāršu, pašsaprotamu valodas sastāvdaļu.

No: Reinis I.

Reinis I. — Thu, 19 Mar 2009 13:40:05 +0000

Mani nekrata tavas personīgās valodas īpatnības. Tavi sākotnējie argumenti skāra manu valodu, tāpēc es atbildēju, ko par tiem domāju. Tagad tava atbilde ir tīra ļurināšanās.

No: nuclearsecrets

nuclearsecrets — Thu, 19 Mar 2009 13:32:28 +0000

Rūdasvīr, “kuŗš” ir vietniekvārds, un gan vietniekvārdi, gan īpašības vārdi ir pavisam lokāmi

No: nuclearsecrets

nuclearsecrets — Thu, 19 Mar 2009 13:10:59 +0000

Reini, saprotams, ar tik loģisku argumentu kā “mīkstais r skan vienkārši tizli” man jau nav ko sacensties Vispār jau, ja pamanīji, es nekur neaģitēju par to, ka mums masveidā vajadzētu pieprasīt, lai ŗ oficiāli atjauno — vienkārši gribēju pateikt, kāpēc (manuprāt) viņu vajag un kā viņu lietot — un tad tie, kas izlasa, paši var izlemt, lietot viņu vai nē. Labi, es sapratu, tev šķiet, ka nevajag. Nu, labi, nelieto. Kur problēma? Tu nespēj padzīvot tādā pasaulē, kur kāds ŗ lieto?

No: OreMan

OreMan — Thu, 19 Mar 2009 13:06:29 +0000

`1. vārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -š. Tādi latviešu valodā ir četri: kaŗš, gaŗš, vaŗš, kuŗš.`

Nu pag, šeit tas skaidrojums nesader ar piemēriem.. Ja runājam par tādu lietu kā vienskaitļa nominatīvu, tad tas var būt attiecināms tikai uz lietvārdiem, nevis īpašības vārdiem kā gaŗš vai saikļiem kā kuŗš.