No otras puses, varbūt ir pat ērti, ka daži nespēj pareizi salikt garumzīmes. Tas diezgan pārliecinoši korelē ar citām īpašībām.

Katrs veic savu izvēli, agrāk vai vēlāk!

“nemazgātu muti un netīrītiem zobiem iet no rīta dirst, jo vakar sakoptā izskatā to bijis slinkums izdarīt”

Garāmgājējam piekrītu par to oficiālo terminoloģiju.
Un vēl – cilvēks, kas perfekti zina latviešu valodu, var atļauties arī to pēc savas gaumes iekrāsot, lai pēc patikas paspilgtinātu izteiksmi ar dažādiem neliterāriem vārdiem (un es nedomāju vulgārismus). Tas gan nedod attaisnojumu nevīžīgām kļūdām nezināšanas dēļ (:

Starp citu, vai autors “ŗ” izmanto arī runājot, vai tikai rakstiski?

…bet, manuprāt, lielāko artavu valodas cūkošanā dod tieši interneta kultūra — nupat jau izaugusi vesela paaudze, kas nezin, ka translitā piem.: ‘š’ ir jāraksta ’sh’ nevis ’ss’! un te arī rodas tā uzspļaujošā attieksme pret pareizrakstību — ja jau kāds spēj izburtot, ko esmu uzskribelējis un spēj pat izlobīt aptuveni to domu, ko vēlējos izteikt — značit viss ok

spilgtāks piemērs ir runeta pseidokultūra ‘подонки’ (šobrīd jau pietiekami populāri saukļi ārpus runeta piem,: превед медвед, йа креведко). te gan jāatzīmē, ka šo ‘kustību’ aizsāka cilvēki, kas lieliski pārzin gan krievu valodu, gan gramatiku — sava veida protests, kā minētajā piemērā par ‘pašreiz/patreiz’ un ‘īsts’ podonoks vienmēr pēc uzrakstītā ir atšķirams no ‘wannabe‘, kas gan netraucē mazajiem ‘vecmeitu nīdējiem’ aizmirst par nepieciešamību zināt vismaz dzimtās valodas gramatiku un pareizrakstību.

piemērs no ‘štatiem’ — AOL un myspace lietotāji…

diemžēl, citas valodas nezinu, bet, liekas, ka tendence ir redzama — internets ievieš savus valodas, pareizrakstības un gramatikas likumus. par cēloņiem varam strīdēties, par sekām — šausmināties, jautājums paliek aktuāls: vai ir iespēja pret to cīnīties un kaut ko labot?

te nevar nepieminēt arī otru galējību (tas gan vairāk tieši uz latviešiem attiecas) — oficiālās terminoloģijas ieviešanu. ir, protams, apsveicami to pseidozinātnieku centieni ieviest kaut kādu skaidrību, vismaz, lai paši kaut ko saprastu, bet kāpēc savus bieži vien bezjēdzīgos un dažkārt arī stipri nelatviskos ‘terminus’ uzspiest citiem? kā, varbūt, ne spilgtākais piemērs: emuārs parasti ir blogs, bet blogs ne vienmēr ir emuārs. un nevajag man te ‘ļa-ļa’ par valodas tīrību — ‘galvene un kājene’ šo valodu sacūko vairāk nekā ‘hederis un fūteris’ galu galā ir XXI gadsimts — jauni termini rodas nepārtraukti un ne jau pie mums! varbūt uzreiz atgriežamies pie Endzelīna?

noslēgumā neliels ‘uzbrauciens’ autoram par tiem mīkstajiem ‘r’ burtiem. neesmu pirmais kurš to atzīmē, bet nu jau tuvu 100 gadus šāda burta latviešu alfabētā nav! ja jau tu tik ietiepīgi turpini to lietot, tad atceries arī, ka ap to pašu laiku alfabētā nebija burta ‘f’, tā vietā _svešvārdos_ tika lietots ‘w’.

p.s. un es zinu, ka teikumi jāsāk ar lielajiem burtiem un kāda atšķirība starp pēdiņam un apostrofu